Igaunijā plānotā pašvaldību finanšu reforma pirmajā gadā var dažām pašvaldībām atnest zaudējumus
Igaunijas valsts plāno pašvaldībām nodot lielāku brīvību rīkoties ar vairāk nekā 120 miljoniem eiro, taču jaunās sadales formulas dēļ dažas pašvaldības pirmajā gadā var saņemt mazāk naudas nekā līdz šim.
Igaunijas pašvaldības tuvākajos gados sagaida vienu no nozīmīgākajām finanšu reformām pēdējos gados. Valsts plāno pilsētu un pagastu ieņēmumu bāzē novirzīt vairāk nekā 120 miljonus eiro, ļaujot pašvaldībām pašām lemt par šo līdzekļu izlietojumu.
Patlaban pašvaldību finansējumu veido divas galvenās daļas — iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts atbalsta fonda līdzekļi, kas ir mērķfinansējums konkrētiem uzdevumiem, piemēram, ceļu uzturēšanai, skolēnu ēdināšanai vai pulciņu darbībai. Kopumā valsts šim fondam atvēl aptuveni 122 miljonus eiro. Plānotā reforma šos ierobežojumus atceltu.
Regionu lietu ministrijas pašvaldību nodaļas vadītājs Hardi Alliksārs raidsabiedrībai ERR skaidroja, ka pārmaiņu būtība ir vairāk nekā 121 miljonu eiro mērķfinansējuma iekļaušana pašvaldību ieņēmumu bāzē, dodot tām lielāku patstāvību lēmumu pieņemšanā, jo tieši pašvaldības vislabāk pārzina vietējās vajadzības.
Iespējami zaudējumi pārejas periodā
Tomēr sadales formulas maiņas dēļ daļa pašvaldību pirmajā reformas gadā var saņemt mazāk līdzekļu nekā pašreizējā sistēmā. Lai kompensētu šo pārejas perioda iztrūkumu, Pilsētu un pagastu savienība ierosina vienreizēji piešķirt 3,5 miljonus eiro, taču valsts budžeta projektā šī summa pagaidām nav iekļauta.
Sauē pagasta vecākais Andress Laisks norādīja, ka minētie 3,5 miljoni eiro ir vienreizējs maksājums, kas nepieciešams pārejas perioda zaudējumu kompensēšanai, un uzskata, ka šai summai nevajadzētu kļūt par izšķirošu šķērsli reformas īstenošanai.
Viena no pašvaldībām, kas reformas pirmajā gadā varētu zaudēt daļu ieņēmumu, ir Jõelähtme pagasts. Tā vecākais Andruss Umboja teica, ka pat tad, ja valsts pārejas periodam naudu neatradīs, pagasts spēs izpildīt savas saistības — remontēt ceļus, nodrošināt skolas ar mācību līdzekļiem un maksāt algas. Tomēr viņaprāt principiāls jautājums ir, vai pret visām pašvaldībām tiek izturēts vienlīdzīgi.
Regionu lietu ministrijā uzsver, ka lēmuma trūkums par 3,5 miljoniem eiro nedrīkstētu apturēt pašu reformu. Likumprojekts jau saskaņots, un pēc ministra apstiprinājuma tas dosies uz valdību, tālāk — uz Riigikogu. Ministrijā cer, ka jaunā finansēšanas sistēma stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
