Igaunija plāno atvieglot vidusskolas uzņemšanu bērniem, kas mācījušies ārzemēs
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija plāno mainīt vidusskolu uzņemšanas noteikumus, lai ārzemēs mācījušies skolēni netiktu diskriminēti eksāmenu rezultātu trūkuma dēļ. Reformas mērķis ir atvieglot šo bērnu integrāciju Igaunijas skolu sistēmā.

Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas vispārējās vidējās izglītības skolu uzņemšanas kārtībā, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas skolēniem, kuri mācījušies ārzemēs vai apguvuši starptautisku mācību programmu.
Pašlaik uzņemšana vidusskolā parasti balstās uz pamatskolas noslēguma eksāmenu rezultātiem. Tas apgrūtina izglītības turpināšanu Igaunijā tiem jauniešiem, kuri pamatizglītību ieguvuši ārvalstīs, jo eksāmenu rezultātu trūkuma dēļ viņi bieži tiek novirzīti uz starptautiskajām skolām, kas neveicina viņu integrāciju vai atgriešanos Igaunijas sabiedrībā.
Ministrijas vispārējās un profesionālās vidējās izglītības nodaļas vadītāja Ülle Matsina norādīja, ka ik gadu aptuveni 200 līdz 300 vidusskolas vecuma jaunieši, kas pamatizglītību ieguvuši ārzemēs, vēlas turpināt mācības Igaunijā. Viņa uzsvēra, ka Igaunijā dzīvojošiem obligātā izglītības vecuma bērniem tāpat jāapmeklē skola, tāpēc nav taisnīgi liegt uzņemšanu tiem, kam trūkst eksāmenu rezultātu.
Pēc Matsinas teiktā, skolām ir gan tiesības, gan pienākums izvērtēt ārzemēs iegūto izglītību, un skolēniem nebūs jākārto atkārtoti noslēguma eksāmeni Igaunijā. Skolām savā uzņemšanas kārtībā jāapraksta, kā tās vērtēs no ārzemēm atgriezušos skolēnu atbilstību prasībām, ievērojot skaidrus un pārredzamus kritērijus, tāpat kā visiem pārējiem skolēniem.
Igaunijas Skolu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Urmo Uiboleht uzskata, ka izmaiņas ir svarīgas gan skolām, gan no ārzemēm atgriezušies jauniešiem, jo pašlaik ģimenes, kas atgriežas Igaunijā, jūtas nesaņemtas, jo grūti atrast skolas vietu bērniem. Vienlaikus viņš norādīja, ka jaunais regulējums palielinās skolu atbildību.
Matsina savukārt uzsvēra, ka izmaiņas nepalielinās skolu slodzi, jo ārzemēs mācījušies absolventi jau tagad ik gadu ierodas mācīties Igaunijā — reforma tikai precizē esošos noteikumus. Skolām gan jāņem vērā atšķirīgais igauņu valodas prasmes līmenis šiem skolēniem, un tām būs tiesības piedāvāt individuālu mācību programmu, lai palīdzētu valodas apguvē. Ministrija solīja skolām atbalstu, tostarp mācību materiālus igauņu valodas apguvei. Izmaiņas skars arī uzņemšanas termiņus un dos skolām skaidrāku juridisko pamatu pieprasīt datus no skolēnu apliecībām un izziņām.


