Igaunija pirms vēlēšanām plāno stiprināt kiberdrošību
Pirms marta vēlēšanām, kurās būs pieejama e-balsošana, Igaunijas valdība vēlas palielināt kiberdrošības finansējumu, jo uzbrukumi valstij kļuvuši masveidīgāki un tajos arvien vairāk izmanto mākslīgo intelektu.
Igaunijas valdība vēlas palielināt ieguldījumus kiberdrošībā, tostarp e-balsošanas aizsardzībā, jo uzbrukumi valstij ir kļuvuši apjomīgāki un tajos arvien biežāk tiek izmantots mākslīgais intelekts. Martā Igaunijā notiks vēlēšanas, kurās atkal būs iespējama digitāla balsošana, taču tehnoloģiju attīstība rada jaunus riskus digitālajai valstij.
Valsts Informācijas sistēmu iestādes (RIA) vadītājs Jonass Heiters norādīja, ka kibernoziedznieki agrāk drošības nepilnības meklēja manuāli, bet tagad to dara automatizēti ar mākslīgā intelekta palīdzību. Pilnībā ar MI veiktu kiberuzbrukumu Igaunijā līdz šim nav konstatēts, taču šādi gadījumi zināmi citviet pasaulē. Heiters atzīmēja, ka kaitējošu incidentu skaits katru gadu dubultojas.
Valdībā nav vienprātības
Valdībā tomēr nav vienotas izpratnes par to, kā situāciju uzlabot. Premjerministrs Kristens Mihals (Reformu partija) pauda, ka nepieciešamais finansējums jau pastāv un vajadzības gadījumā resursus var pārdalīt nozares ietvaros, taču valsts budžetā papildu nauda kiberdrošībai nav paredzēta.
Tieslietu un digitālo lietu ministre Liisa-Lī Pakosta (Eesti 200) apstiprināja, ka ministrija papildu finansējumu nav saņēmusi un tiek veikti turpmāki izdevumu samazinājumi. Tomēr, pēc ministres teiktā, kiberdrošība ir īpaši svarīga, tāpēc segumu meklēs, samazinot citus esošos izdevumus. Kiberdrošības uzlabošanai nākamgad būtu nepieciešami papildu pieci miljoni eiro, bet četru gadu laikā — vairāk nekā 20 miljoni eiro.
Pakosta apliecināja, ka e-balsošanas nodrošināšanai finansējums tiks atrasts jebkurā gadījumā, ja nepieciešams, izmantojot valdības rezerves fondu. Viņa uzsvēra, ka nepieciešamas gan papildu tehnoloģijas, gan cilvēki, kas tās apkalpo.
Vēlēšanu biroja vadītājs Arne Koitmē piebilda, ka iestāde ir gatava dažādām ārkārtas situācijām, un, ja sistēma kādu iemeslu dēļ kļūtu neuzticama, pastāv rezerves plāns — pilnībā pāriet uz balsošanu uz papīra.
