Igaunija nosoda ASV sankcijas pret Starptautisko Krimināltiesu

Igaunijas Ārlietu ministrija sestdien sociālajos tīklos publiski nosodījusi ASV paziņotās plašās sankcijas pret Starptautisko Krimināltiesu (SKT) — pastāvīgu tiesu, kas izskata kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu. Ministrija pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu un norādīja, ka SKT ir uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības pamatelements un svarīgs aizsargmehānisms pret nesodāmību. Igaunija arī apliecināja gatavību runāt ar ASV, lai risinātu tās paustās bažas.

Kas noticis

Trampa administrācija piektdien paziņoja par plašām sankcijām, kas vērstas pret pašu iestādi, nevis atsevišķiem tiesnešiem vai amatpersonām. Iepriekš sankcijas bija piemērotas 17 SKT darbiniekiem, tostarp prokuroriem un tiesnešiem. ASV uzskata, ka tiesa apdraud Amerikas suverenitāti, bet SKT sankcijas nodēvējusi par uzbrukumu tiesiskumam. Sešu mēnešu pārejas periods ļauj tiesas dalībvalstīm šajā laikā turpināt finansēt tās darbību.

Citu valstu reakcija

Kanādas, Dānijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Nīderlandes un Lielbritānijas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu, brīdinot, ka sankcijas būtiski ietekmētu tiesas darbu, tās darbiniekus un viņu ģimenes. Arī Spānija tās nosodīja. Beļģijas ārlietu ministrs Makss Prevo informēja, ka pēc Beļģijas iniciatīvas atbalsts SKT pirmdien tiks apspriests ES ārlietu ministru sanāksmē un gaidāmajā Eiropadomē; Beļģija aicina aktivizēt ES Bloķēšanas statūtus. Vācijas tieslietu ministre Štefānija Hubiga lēmumu nodēvēja par pilnīgi satriecošu. Atbalstu tiesai pauda arī Eiropas Komisija, ONV un vairākas cilvēktiesību organizācijas.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuram arī izdots SKT apcietināšanas orderis, atbalstīja ASV prezidenta Donalda Trampa un valsts sekretāra Marko Rubio rīcību un sauca SKT par politisku iestādi.

SKT dibināta 2002. gadā. 2023. gada martā tā izdeva apcietināšanas orderi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam saistībā ar kara noziegumiem.