Igaunijā kritizē plānu tērēt miljonus kodolenergetikas regulatoram, kamēr samazina citus budžetus
Igaunijas 2027. gada budžeta projektā paredzēti 2,5 miljoni eiro jauna kodoldrošības regulatora izveidei, lai gan vienlaikus tiek samazināti izdevumi citās jomās; komentētājs pauž šaubas par plānotās kodolelektrostacijas projekta pamatotību un izdevīgumu.
Igaunijas valdība 2027. gada budžeta projektā plāno piešķirt 2,5 miljonus eiro kodolenerģijas uzraudzības sistēmas izveidei, lai gan vienlaikus tiek samazināti izdevumi ceļu remontam, sociālajai nodrošināšanai un valsts ierēdņu amatiem. Pēc Klimata ministrijas 2026. gada 28. septembra paskaidrojuma, aptuveni 2,2 miljoni eiro paredzēti jauna kodoldrošības regulatora veidošanai Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās uzraudzības departamentā, pieņemot darbā speciālistus un piesaistot ekspertus. Vēl 300 000 eiro tiks tērēti ministriju un iestāžu sagatavošanas darbam, lai izveidotu tiesisko regulējumu un veiktu kodoldrošības izpēti.
Publicētā komentārā autors Gamazins pauž bažas par plānotās kodolelektrostacijas projekta pamatotību, salīdzinot to ar tā sauktajām "komunisma celtnēm" — tāpat kā iepriekš kritizēto Rail Baltica projektu. Viņš norāda, ka Igaunijas projektu, tāpat kā Somijas AES, kuras cēlušas Zviedrijas-Vācijas kompānijas vai "Rosatom", īstenos ārvalstu uzņēmumi, kas nozīmē atkarību no citvalstu speciālistiem jau projektēšanas un būvniecības posmā.
Fermi Energia un finansējuma jautājumi
Projekta īstenošanu uzņēmusies paju sabiedrība Fermi Energia Markets, kuras valdes priekšsēdētājam Kalevam Kallemetsam pieder 40% akciju. Komercreģistra dati rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 2500 eiro, bet galvenā darbības joma formulēta kā "cita profesionāla, zinātniska un tehniska darbība".
Autors salīdzina plānoto Igaunijas AES jaudu — divus 300 megavatu reaktorus, kopā 600 MW — ar Somijas divām esošajām stacijām, kuru kopējā jauda pārsniedz 2800 MW un sedz ap 42% valsts elektroenerģijas patēriņa. Igaunijas elektroenerģijas patēriņa pīķis šīs ziemas 19. februārī sasniedzis 1466 megavatus. Pēc žurnālista Artura Toomana aplēsēm, projekta izmaksas 10 gadu būvniecības laikā varētu pieaugt līdz 14 miljardiem eiro.
Komentārā minēts arī nesenais dronu uzlidojums Auveres spēkstacijas skursteņam, kas aktualizējis jautājumu par apakšstaciju aizsardzību, kuras nepieciešamas AES nepārtrauktai darbībai. Tiek norādīts, ka Igaunijā trūkst kvalificētu kodolenerģētikas speciālistu un ka kodoldegviela būtu importējama no Kanādas vai Kazahstānas, savukārt radioaktīvo atkritumu apglabāšanu sarežģī vietējās augsnes ģeoloģiskās īpatnības.
