Igaunijā ierosina atļaut dubultpilsonību pēc dzimšanas igauņiem
Igaunijas parlamentā iesniegts likumprojekts, kas ļautu pēc dzimšanas Igaunijas pilsoņiem paturēt arī ES, ASV un vēl vairāku valstu pilsonību. Deputāti no opozīcijas un koalīcijas rosina jautājumus par militāro dienestu, lojalitāti un valstu sarakstu.
Igaunijas parlamentā Rīgikogu trešdien, 14. oktobrī, iesniegts likumprojekts, kas ļautu Igaunijas pilsoņiem pēc dzimšanas vienlaikus būt arī citas valsts pilsoņiem. To ierosinājušas valdošās Reformu partija un partija Eesti 200, bet Rīgikogam to nodevis Reformu partijas deputāts Valdo Randpere. Šobrīd Igaunijā spēkā ir likums, kas dubultpilsonību aizliedz, taču pastāv arī norma, ka pēc dzimšanas iegūtu pilsonību atņemt nedrīkst.
Kādas valstis iekļautas
Sākotnēji pilsonis pēc dzimšanas varētu paturēt vienas no šādām teritorijām vai valstīm pilsonību: Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomikas zona, Šveice, ASV, Austrālija, Kanāda un Jaunzēlande. Vēlāk sarakstu varētu paplašināt, ja tiek izpildīti noteikti juridiskie nosacījumi. Randpere uzsver, ka tas neattieksies uz Krieviju un valstīm, ar kurām nav kopēju vērtību. Likumprojekta autori norāda, ka ārvalstīs dzimušie igauņi tādējādi varētu saglabāt saikni ar dzimteni.
Randperem pašam ir Zviedrijas pilsonība, un tā ir jau viņa trešā mēģinājuma reize šādu likumu virzīt. Pēc viņa teiktā, tagad opozīcijai ir zināma interese par iniciatīvu.
Deputātu iebildumi
EKRE (Igaunijas Konservatīvā tautas partija) deputāte Evelīna Pooamete jautā, vai cilvēks, kurš izdienējis obligāto militāro dienestu Igaunijā, to būtu jāpilda arī, piemēram, Somijā, un kuras armijas rezervē viņš būtu. Viņa norāda arī uz iespējamu situāciju, kad viens cilvēks varētu kandidēt vairāku valstu parlamentos.
Centriešu partijas deputāts Vadims Beloborovcevs brīdina, ka valsts sadalītu pilsoņus naturalizētajos un pēc dzimšanas iegūtajos. Viņš jautā arī par sarakstu, kurā nav Lielbritānijas un Izraēlas, bet ir Lihtenšteina un Islande.
Likumprojekts ir tikai reģistrēts un vēl nav izskatīts nevienā lasījumā. Valstij nav datu, cik Igaunijas pilsoņu jau ir citas valsts pilsonība. Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka katru gadu Igaunijas pilsonību atsakās apmēram simts cilvēku; pērn visbiežāk – par labu Krievijas, Somijas un Zviedrijas pilsonībai.
