Igaunijā apsver zāļu kompensāciju aptaukošanās ārstēšanai, ārsts brīdina par virspusēju pieeju
Igaunijā liekais svars un aptaukošanās valstij ik gadu izmaksā aptuveni 120 miljonus eiro, un tiek apsvērta pretaptaukošanās zāļu kompensācija. Preventīvās medicīnas ārsts Sergejs Saadi uzsver, ka jārisina arī cēloņi, nevis tikai sekas.
Igaunijas Veselības kase izskata iespēju kompensēt mūsdienīgus medikamentus aptaukošanās ārstēšanai, jo liekais svars un ar to saistītās slimības valstij ik gadu izmaksā vairāk nekā 120 miljonus eiro. Šobrīd šādu zāļu kompensācija pienākas tikai diabēta slimniekiem, un tikai gadījumos, kad citas ārstēšanas metodes jau izmēģinātas — cilvēki ar diagnozi "aptaukošanās" par medikamentiem maksā pilnu cenu. Ja Tartu Universitātes sagatavotais izmaksu un ieguvumu salīdzinošais pārskats būs gatavs rudenī, atvieglojums varētu stāties spēkā jau nākampavasar.
Sistēma reaģē uz sekām, nevis novērš cēloņus
Preventīvās medicīnas ārsts Sergejs Saadi Radio 4 ēterā norādīja, ka aptaukošanos nevar skaidrot tikai ar nepareizu dzīvesveidu vai gribasspēka trūkumu — būtiska loma ir apkārtējai videi: gaisam, uzturam, stresam un fizisko aktivitāšu iespējām. Viņaprāt, pārāk vienkāršoti ir liekā svara cēloni saistīt vienīgi ar cilvēka vēlmi vai nevēlmi dzīvot veselīgi.
Īpaši dārgi valstij izmaksā liekā svara izraisītās sekas — ar aptaukošanos saistītas vairākas hroniskas slimības, tostarp hipertensija, neauglība, artrīts, migrēna un atsevišķi vēža veidi. Piemēram, tikai ar aptaukošanos saistītas hipertensijas ārstēšana ik gadu izmaksā vairāk nekā 26 miljonus eiro. Saadi uzsvēra, ka liekais svars neveidojas pēkšņi, bet uzkrājas 10–15 gadu laikā, taču veselības aprūpes sistēma šim procesam pievērš pārāk maz uzmanības, līdz pacientam jau attīstījies gan diabēts, gan citas hroniskas slimības.
Zāļu kompensācija palīdzēs, bet nebūs universāls risinājums
Saadi norādīja, ka trūkst efektīvas agrīnas atbalsta sistēmas cilvēkiem, kuri tikai sāk pieņemties svarā, kaut tieši tad rodas problēma, kas pēc dažiem gadiem prasīs daudz lielākus izdevumus gan valstij, gan pašam pacientam. Pašlaik pieejamās metodes — bariatriskās operācijas, injekcijas, medikamenti, konsultācijas pie uztura speciālistiem — bieži tiek piedāvātas jau vēlīnās aptaukošanās stadijās. Viņš uzsvēra, ka pieaug arī aptaukošanās gadījumu skaits bērnu un jauniešu vidū, un tas ietekmē nākamās paaudzes, jo vecāku liekais svars saistīts ar lielāku risku arī bērniem.
Igaunijā apspriež tādu preparātu kā Wegovy, Ozempic un Mounjaro kompensāciju. Saadi brīdināja, ka masveida kompensācija varētu prasīt nebijušus izdevumus, turklāt šie medikamenti nenodrošina mūžilgu efektu — pēc ārstēšanas pārtraukšanas aptuveni divas trešdaļas pacientu atkal pieņemas svarā. Turklāt, lietojot šos preparātus bez pietiekama olbaltumvielu daudzuma un fiziskām aktivitātēm, gados vecākiem cilvēkiem var zust muskuļu un kaulu masa. Tāpēc, viņaprāt, ar 100–200 miljonu eiro novirzīšanu zāļu kompensācijai vien nepietiek.
