Iespējamais mēra uzliesmojums Krievijā piesaista pasaules uzmanību

Iespējamais mēra uzliesmojums Krievijā arvien biežāk parādās pasaules mediju virsrakstos un piesaista vadošo valstu amatpersonu uzmanību. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka plāno zvanīt Vladimiram Putinam, lai saņemtu informāciju. Briselē situāciju apspriedīs Eiropas Savienības Veselības drošības komitejas sanāksmē, bet Mongolijas un Ķīnas iestādes lūgušas Rospotrebnadzor papildu datus par notikušo.

Vai ir pamats bažām?

Nē. Treknāk šķiet tas, ka Tramps pievērsies nepierādītam mēra upura gadījumam Krievijā, jo ASV katru gadu vidēji diagnosticē septiņus mēra gadījumus, tostarp plaušu formu. Ja Krievijas gadījums apstiprinātos, tas būtu pirmais valstī kopš 2016. gada.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) lūgusi Krievijas iestādēm datus par situāciju Irkutskas apgabalā. Tā risku Krievijas iedzīvotājiem vērtē kā zemu, bet Eiropas iedzīvotājiem kā ļoti zemu. Šāds vērtējums ir pamatots, jo mēris no cilvēka uz cilvēku izplatās samērā grūti.

Krievijas iestādes ievietojušas karantīnā un uzrauga cilvēkus, kuri bijuši kontaktā ar mirušo Irkutskas Pretmēra institūta pētnieku. Antibiotikas, kas lietotas pirmajās slimības pazīmēs, ir ļoti efektīvas, un Krievijā ir arī vakcīna pret šo infekciju.

Kāpēc par to runā visi?

Galvenais starptautiskās bažu avots šķiet nevis iespējamais uzliesmojums un tā sekas, bet skaidru oficiālu Krievijas komentāru trūkums. PVO ģenerāldirektors Tedross Gebrejesuss paziņojumā uzsvēris, ka laicīga, pilnīga un caurspīdīga informācijas apmaiņa ir svarīga precīzam riska novērtējumam un pretrunīgo ziņojumu noskaidrošanai.

Nenosaukti ASV amatpersonas žurnālam The Wall Street Journal sūdzējušās, ka Krievijas iestādes sniegušas maz informācijas. Pēc The Washington Post datiem, ASV Valsts departaments gatavo oficiālu diplomātisku vēstuli, kurā lūgs papildu informāciju par Irkutskas Pretmēra institūta darbinieka nāvi un turpmākajiem karantīnas pasākumiem.