Ida-Virumā aptauja atklāj: iedzīvotājus satrauc veselība, jauniešu aizplūšana un vājā līderība
Tartu Universitātes sociologu veiktā plaša aptauja Ida-Virumā parāda, ka iedzīvotājus vairāk nekā politiskās debates nodarbina veselības aprūpes pieejamība, jauniešu aizbraukšana un kopienu iniciatīvu trauslums. Pētnieki aicina lēmumu pieņēmējus pievērst uzmanību šīm mazāk apspriestajām problēmām gan reģiona, gan visas valsts labā.
Šā gada sākumā Tartu Universitātes sociologi veica plašu aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 1200 Ida-Virumas iedzīvotāju, lai noskaidrotu viņu noskaņojumu un nākotnes cerības. Aptaujas rezultātus analizējis portāls Novaator, uzsverot, ka politiskajās debatēs bieži dominē jautājumi par mēra amatu vai ideoloģiju, taču vietējo iedzīvotāju reālās rūpes ir citādas.
Veselības aprūpes trūkumi
Aptauja liecina, ka daudziem reģiona iedzīvotājiem trūkst ticības nākotnei, jo pēdējo gadu pārmaiņas viņu dzīvi ietekmējušas negatīvi. Reģionā trūkst zobārstu un psihiatriskās palīdzības. Aptuveni ceturtajai daļai iedzīvotāju konstatēts ģeneralizēts trauksmes traucējums, gandrīz pusei — vieglāka trauksme, bet ceturtajai daļai — noslieci uz vidēji smagu depresiju. Speciālisti norāda, ka īpaši ierobežota ir psihiskās veselības palīdzība bērniem, un aicina stiprināt profilaksei orientētu veselības sistēmu, pielāgotu vietējai valodai un kultūrai.
Jaunieši dodas prom
Gandrīz katrs otrais 18–24 gadus vecs jaunietis plāno meklēt laimi citur, jo citviet redz vairāk iespēju mācīties un strādāt. Pētnieki iesaka izveidot vienotu izglītības un darba ceļu, kas apvienotu mācības, praksi, pirmo darbavietu un konsultācijas, kā arī piedāvāt jauniešiem pirmo darbavietu kopā ar pieejamu mājokli.
Kopienām trūkst līderu
Lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju labprāt palīdz kaimiņiem spontāni, organizētā brīvprātīgajā darbā iesaistās divreiz mazāk cilvēku. Reģionā trūkst pieredzējušu kopienu līderu, un iesācējus attur bailes no finansiālas atbildības projektu neveiksmes gadījumā.
Darbs un uzņēmējdarbība
Divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskās pārmaiņas apgrūtinās piemērotas darbavietas atrašanu. Iedzīvotājiem svarīgākā ir darba drošība, nevis jebkāda pārkvalifikācija. Vienlaikus interese par uzņēmējdarbību ir augsta — to plāno sākt trešdaļa jauniešu vecumā no 18 līdz 34 gadiem, īpaši sociālo pakalpojumu un inženierijas jomās.
Pētnieki uzsver, ka pēc Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma beigām pastāv risks, ka īpašā uzmanība Ida-Virumai mazināsies, lai gan ieguldījumi reģiona attīstībā un noturībā nāktu par labu visai Igaunijai.
