Gruzija palikusi ārpus NATO samita dalībnieku saraksta – kritiķi runā par izolāciju
Gruzija pirmo reizi netika uzaicināta uz NATO samitu Turcijā un reģionālajiem drošības pasākumiem, izraisot politiskas debates par valsts starptautiskās nozīmes samazināšanos.
Gruzijas politiskajā un pilsoniskajā sabiedrībā izcēlies jauns strīds par to, kāpēc valdība atkal netika aicināta uz NATO samitu Turcijā un reģionālajiem politiskajiem un drošības pasākumiem, kas var liecināt par Tbilisi politisko izolāciju. Atšķirībā no iepriekšējiem samitiem, Ankarā tika uzaicinātas tādas partnervalstis kā Katara, AAE, Japāna, Dienvidkoreja, Jaunzēlande, Austrālija un Ukraina, bet Gruzija oficiālajā programmā un pavadošajos forumos neparādījās.
Valdošās partijas “Gruzijas sapnis” pārstāvji apgalvoja, ka samitā Ankarā nav bijušas tādas sanāksmes, kādās Gruzija agrāk piedalījās, un noraidīja apsūdzības par politisko izolāciju. Partijas deputāts Iraklijs Kirtskhalia presei Tbilisi sacīja, ka “mums nav problēmu piedalīties samitā, jautājiet organizatoriem, kāpēc mēs neesam pārstāvēti”. Ārlietu ministrija atbildēja, ka ārlietu ministre Maka Bočorišvili dosies uz atsevišķu pasākumu Turcijā “Sabiedrotie Ankarā”, kas ir daļa no Minhenes drošības konferences, bet kritiķi norādīja, ka tas nav saistīts ar NATO samitu.
Opozīcijas partijas “Lelo” pārstāvis Grigols Gegelija iebilda, ka pirmo reizi Gruzijas vēsturē valsts nav pārstāvēta pašā NATO samitā. Savukārt Gruzijas prezidents Miheils Kavelišvili devās uz Teherānu, lai piedalītos mirušā ajatollas Ali Hamenei bērēs kopā ar nelielu skaitu citu reģiona līderu.
Politikas analītiķis Paata Zakareišvili apgalvoja, ka NATO neuzaicinājums liecina par partneru uzticības zudumu. “Gruziju ignorē. Pastāv uzskats, ka labāk ar to neuzturēt attiecības, jo neviens nezina, kādu informāciju Gruzija var nodot Krievijai. Gruziju uzskata par neuzticamu, neaizsargātu un toksisku valsti,” viņš teica. Bijušais Gruzijas vēstnieks NATO Levans Dolidze piebilda, ka “Gruzija tagad ir faktiskā konfrontācijā ar saviem bijušajiem stratēģiskajiem partneriem, kas acīmredzami ietekmē valsts attiecības ar NATO un ES”, jo “ārlietu politika, kas noved pie starptautiskās izolācijas, nodara būtisku kaitējumu mūsu valsts nacionālajām interesēm”.
- gada beigās premjerministrs Iraklijs Kobahidze apgalvoja, ka Gruzijas ceļš uz ES dalību ir “stabili un neatgriezenisks” un ka mērķis pievienoties blokam līdz 2030. gadam ir “reālistisks un sasniedzams”, neskatoties uz saspīlētajām attiecībām ar Briseli pēc tam, kad abas puses apturēja Gruzijas iestāšanās sarunu procesu. ES piešķīra Gruzijai kandidātvalsts statusu 2023. gada decembrī, bet apturēja pieteikuma izskatīšanu uz nenoteiktu laiku un samazināja finansiālo atbalstu pagājušajā jūnijā pēc “ārzemju ietekmes” likuma pieņemšanas, ko bloks raksturoja kā Krievijas iedvesmotu un autoritāru. Pēc uzvaras vēlēšanās 2025. gada oktobrī Kobahidze paziņoja, ka Gruzija pauzēs diskusijas par iestāšanos ES līdz 2028. gadam, atsaucoties uz “šantāžu un manipulācijām” no dažu bloka politiķu puses.
Šonedēļ Kobahidze apgalvoja, ka Gruzija ir priekšā visām ES kandidātvalstīm ekonomiskās izaugsmes rādītājos. Ceremonijā, atzīmējot lielas maģistrāles būvprojekta pabeigšanu, viņš arī paziņoja, ka valsts tranzīta un savienojamības sistēmu stiprināšana ir galvenā prioritāte. Tikmēr Gruzija aizliedza ievest lielu ziedu sūtījumu no Armēnijas, atsaucoties uz fitosanitāro noteikumu neievērošanu, kas līdzinās Krievijas ekonomiskajiem ierobežojumiem pret Armēniju pēc tās piesardzīgā pro-Rietumu pagrieziena.
