Graudu tirgū raža liela, bet cenas krītas — noteicošā kļūst finanšu disciplīna
Kviešu un rapša cenas biržā divu nedēļu laikā samazinājušās, jo tirgū nonāk jaunā raža un Melnās jūras reģiona lielais piedāvājums. Latvijas graudkopjiem šorudens galvenais izaicinājums būs nevis raža, bet tās uzglabāšana un pārdošanas laika izvēle sadārdzinājušos kredītu apstākļos.
Kviešu cena biržā pēdējo divu nedēļu laikā samazinājusies no aptuveni 250 līdz 230 eiro par tonnu, bet rapsim — no 550 līdz 520 eiro. Vēl jūlijā kviešu cena Matif biržā bija sasniegusi augstāko līmeni pusotra gada laikā, taču tagad tirgū sācies spiediens uz leju, jo pieejama jaunā raža.
Konkurence no Melnās jūras reģiona
Lai gan Eiropas kopraža šogad būs mazāka nekā pērn — organizācija Coceral jūnijā to lēsusi 295,5 miljonu tonnu apmērā ES un Lielbritānijai kopā, salīdzinot ar 311,3 miljoniem pērn —, tas neceļ cenas, jo piedāvājumu palielina Krievija un Ukraina. ASV Lauksaimniecības departaments paaugstinājis Krievijas kviešu eksporta prognozi nākamajai sezonai līdz 47,5 miljoniem tonnu, savukārt Ukrainas raža tiek lēsta 22–23 miljonu tonnu apmērā. Šie apjomi konkurē ar Baltijas eksportu vienos un tajos pašos tirgos — Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.
Kvalitātes un finansējuma problēmas
Eiropas Komisijas monitorings jūlija beigās Rietumlatviju atzinis par pārlieku mitru reģionu, kur lietavas kavē kulšanu un pasliktina graudu kvalitāti. Nozares aplēses liecina, ka pērn ap 80% Latvijas graudu bija tikai lopbarības kvalitātē, kuru cenu nosaka lētākais piedāvājums pasaules tirgū, nevis Parīzes birža.
Būtisks faktors ir arī sadārdzinājies finansējums — sešu mēnešu Euribor kopš gada sākuma pieaudzis no aptuveni 2,1% līdz 2,7%. Ja saimniecība glabā graudus, cerot uz labāku cenu, procentu maksājumi vien var izmaksāt vairākus eiro no katras tonnas. Nozares vērtējumā šorudens izšķirošais faktors būs nevis novāktais apjoms, bet gan glabāšanas un pārdošanas stratēģija, kur priekšrocība ir kooperatīviem ar pieejamu infrastruktūru un lētāku finansējumu.
