Grāmata atklāj Krievijas izlūkdienestu maiņu — no ilgtermiņa aģentiem uz gadījuma avotiem
Bijušais CIP virsnieks Šons Vismesers jaunā grāmatā apraksta, kā Krievijas izlūkdienesti mūsdienās arvien vairāk paļaujas uz nestabiliem, vienreizējiem avotiem, jo ilgtermiņa aģentu un slepenu virsnieku sūtīšana uz ārzemēm kļuvusi grūtāka. Par grāmatu raksta Harri Tido.
Bijušais Amerikas Savienoto Valstu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieks Šons Vismesers, kurš savā karjerā galvenokārt strādāja ar Krieviju un bijušo Padomju Savienību, izdevis grāmatu par Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darbību un uzbūvi. Par to raksta diplomāts Harri Tido, atzīmējot, ka šādas bijušo izlūkdienestu darbinieku liecības bieži ir vērtīgākas nekā oficiālas amatpersonu memuāri, jo autoriem nav jāslēpj informācija.
Ietekmes operācijas un dienestu struktūra
Grāmatā norādīts, ka Krievijas drošības dienestu ietekmes operācijas guvušas panākumus, veidojot sabiedrības uzskatus — piemēram, saistībā ar 2008. gada karu Gruzijā, notikumiem Krimā un Donbasā 2014. gadā, kā arī iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, mēģinot mazināt uzticību vēlēšanu sistēmai.
Krievijas drošības dienesti pastāv kopš Ivana Bargā laikiem un vienmēr baudījuši lielu ietekmi sabiedrībā. Šodien Federālais drošības dienests (FSB), kas pārmantojis daļu no KGB funkcijām, faktiski kontrolē lielu daļu Krievijas sabiedrības un pārņēmis arī daļu ārējās izlūkošanas darba tā dēvētajā tuvējā ārzemē. Papildus darbojas militārā izlūkošana GRU, kas iesaistīta kiberoperācijās un satelītu izlūkošanā. FSB lielākā un ietekmīgākā daļa ir pretizlūkošanas Trešā pārvalde, un tās kontrolē visi sakari Krievijā.
Korupcija un kara plānošana
Vismesers norāda, ka korupcija un nepotisms joprojām ir pastāvīga problēma FSB un citos Krievijas drošības dienestos, ietekmējot karjeras izaugsmi un ziņošanas praksi. FSB operatīvās vienības arī bijušas cieši iesaistītas kara pret Ukrainu plānošanā, kas nākotnē varētu radīt atbildības jautājumus dažiem augsta ranga ierēdņiem.
Aģentu vervēšanas metožu maiņa
Vēsturiski problēma bijusi ilegālo aģentu integrēšana Rietumu sabiedrībās, jo daudzi tika atklāti pēc PSRS sabrukuma. Deviņdesmitajos gados Krievija sāka izmantot dubultpilsoņus ārzemēs, taču arī viņiem trūka profesionālas sagatavotības. Mūsdienu tehnoloģijas un sociālie tīkli padarījuši ilegālu aģentu sūtīšanu gandrīz bezjēdzīgu, tāpēc dienesti arvien vairāk paļaujas uz gadījuma rakstura avotiem un tā sauktajiem "noderīgajiem idiotiem", ko motivē personīgā iedomība.
Joprojām tiek izmantotas arī vervēšanas metodes — tūristi Krievijā, diplomāti caur medus lamatām, tostarp apmācītas sievietes jeb "bezdelīgas" no Kazaņas iestādes. Vismesers secina, ka Krievijas izlūkošanas darbība Rietumos kļuvusi bīstamāka, mērķējot uz infrastruktūru un izplatot dezinformāciju, ko dažkārt neapzināti atbalsta vietējie politiķi.
