Gallup aptauja: pieaug demokrātu atbalsts, republikāņu popularitāte krītas

Jaunākie Gallup ceturkšņa aptaujas dati liecina, ka arvien vairāk ASV vēlētāju sevi identificē kā demokrātu piekritējus, savukārt saikne ar Republikāņu partiju vājinās. Aptaujā, kurā neatkarīgie vēlētāji tika lūgti izvēlēties vienu no partijām, demokrātus atbalstīja 49% respondentu, bet republikāņus — 39%.

10 procentpunktu starpība ir krasa pārmaiņa salīdzinājumā ar 2024. gada ceturto ceturksni, kad republikāņiem bija četru punktu pārsvars — tieši tajā laikā Donalds Tramps atgriezās Baltajā namā, un republikāņi ieguva vairākumu abos Kongresa palātās. Kā vēsta The New York Times, šāds demokrātu pārsvars nav novērots kopš 2008. gada, kad par prezidentu tika ievēlēts Baraks Obama.

Dati liecina, ka Trampa otrais prezidentūras termiņš vēlētājiem šķiet arvien nepopulārāks, kas var radīt politisku pretreakciju. Ja 2025. gada janvārī, stājoties amatā, Trampa atbalsts saskaņā ar aptauju vidējiem rādītājiem bija 52%, tad kopš tā laika popularitāte strauji kritusies. Tam par iemeslu minēta federālā darbaspēka samazināšana, cenas kāpinošu tarifu ieviešana, izšķērdīgs izdevumu likumprojekts un neskaidrs karadarbības sākums pret Irānu. Šobrīd 58% vēlētāju neatbalsta Trampa darbu, bet atbalstu pauž tikai 38%.

Demokrāti cer izmantot prezidenta krītošo popularitāti savā labā — tiek prognozēts, ka novembra vidusposma vēlēšanās liberāļi varētu atgūt vairākumu ASV Pārstāvju palātā, lai gan par Senātu situācija ir neskaidrāka, kaut arī aptaujas dod demokrātiem cerības.

Vienlaikus pieaug to vēlētāju skaits, kuri neatbalsta nevienu no abām lielajām partijām. Ja 2002. gadā aptuveni trešdaļa vēlētāju sevi dēvēja par republikāņiem, demokrātiem vai neatkarīgajiem vienlīdzīgās daļās, tad pagājušajā gadā jau 45% respondentu sevi sauca par neatkarīgiem, bet tikai 27% identificējās kā demokrāti vai republikāņi.