Galēji labējās partijas Eiropā: kur tās ir pie varas un cik spēcīgas ir ietekmē
Komentārā portālā nra.lv apskatīts, kā galēji labējās partijas Eiropā ir ieguvušas atbalstu un ietekmi. Tajā aplūkoti Vācijas, Itālijas, Ungārijas, Francijas, Nīderlandes un Austrijas piemēri.
Galēji labējās partijas Eiropā ir ieguvušas ievērojamu vēlētāju atbalstu. Tas secināms no politologa Māra Krautmaņa komentāra portālā nra.lv, kas balstās uz britu laikraksta “The Guardian” šā gada jūnijā minētajiem datiem. Pēc šī izdevuma datiem, šādas partijas pašlaik atbalsta gandrīz ceturtā daļa Eiropas vēlētāju. Pēc vairāk nekā 150 politologu analīzes, šo vēlētāju īpatsvars kopš 1995. gada ir pieaudzis gandrīz piecas reizes. Komentārā aplūkotas arī atsevišķu valstu partijas un to līderi.
Ko liecina pētījumi
Politologu pētījumā 31 valstī konstatēts, ka galēji labējo balsu daļa valstu vēlēšanās pārsniegusi 23%. Pētnieki to saista ar kultūras atsvešinātību, nacionālās identitātes bažām un skepsi pret politisko eliti, nevis tikai ar ekonomiskām grūtībām. Žurnālā “Politico” publicētais pētījums norāda, ka “TikTok” un “Instagram” paātrina jauniešu radikalizāciju.
Valstu piemēri
Vācijā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) Saksijas-Anhaltes zemes vēlēšanās ieguva pirmo vietu ar 43,8% balsu, taču bez absolūtā vairākuma. Citas partijas atsakās ar to sadarboties.
Itālijā premjerministre Džordža Meloni, partijas “Itālijas brāļi” līdzdibinātāja, vada vienu no pēckara vēsturē visilgāk pie varas esošajām valdībām. Viņa ir apliecinājusi uzticību NATO un atbalstu Ukrainai.
Ungārijā 2026. gada vēlēšanās uzvarēja opozīcijas partija “Tisza” ar Pēteru Maģāru priekšgalā, un 16 gadus valdību vadījušais Viktors Orbāns atzina zaudējumu.
Francijā Marina Lepēna, partijas “Nacionālā apvienība” līdere, tiek uzskatīta par favorīti 2027. gada prezidenta vēlēšanās. Viņas politiskās darbības aizliegums apelācijā samazināts, un spriedums pārsūdzēts, tāpēc tā izpilde ir apturēta.
Nīderlandē Gērta Vildersa “Brīvības partija” 2023. gadā ieguva 37 vietas, bet pēc izstāšanās no koalīcijas 2025. gadā zaudēja 11 vietas. Austrijā “Brīvības partija” (FPÖ) 2024. gadā uzvarēja vēlēšanās, taču valdību neizveidoja.
