FT: Krievijas kodoldraudi Rietumus biedē arvien mazāk, un tas rada jaunus riskus
Pēc “Financial Times” vērtējuma, Krievijas kodolatturēšanas efekts vājinās, jo Rietumi kodolretorikai pievērš mazāk uzmanības. Tas, kā norāda izdevums, var veicināt hibrīdkaru un konvencionālu konfliktu risku.
Krievijas kodoldraudi arvien mazāk ietekmē Rietumvalstu lēmumus, un Kremļa spēja izmantot kodolarsenālu kā atturēšanas līdzekli pakāpeniski mazinās. Tomēr, kā raksta “Financial Times”, tās nav tikai labas ziņas.
Jauni paziņojumi par Kaļiņingradu
Krievijai pieder pasaulē lielākais kodolieroču arsenāls, un Maskava to regulāri min, runājot ar pretiniekiem. Nesen NATO tika paziņots, ka Krievija ir gatava savas teritorijas aizsardzībai izmantot visus pieejamos spēkus un līdzekļus, tostarp kodolieročus. Kremlis šo brīdinājumu saistīja ar iespējamiem draudiem Kaļiņingradai – Krievijas eksklāvam starp Poliju un Lietuvu. 1. oktobrī Vladimirs Putins personīgi paziņoja, ka uzbrukuma gadījumā Kaļiņingradai Krievija izmantos visus tās rīcībā esošos ieročus. Viņš arī atzina, ka kodolieroči ir Apvienotajai Karalistei un Francijai, taču apgalvoja, ka Krievijas ieroču skaits ir nepārspējams.
Kāpēc atturēšana vājinās
Izdevums norāda, ka vēl pirms dažiem gadiem šādi izteikumi izraisītu plašu starptautisku reakciju, taču tagad Rietumi uz tiem reaģē mierīgāk. Pēc “Financial Times” domām, iemesls ir tas, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Maskava kodoldraudus izmantojusi pārāk bieži. Sākumā tas darbojās, un ASV ar sabiedrotajiem piesardzīgi piegādāja Ukrainai modernus ieročus. Taču vēlāk kļuva skaidrs, ka starptautiskais tabu pret kodolieroču lietošanu ir ļoti spēcīgs: Ķīna un Indija brīdināja Krieviju, bet ASV, kā tiek uzskatīts, draudējušas ar tiešu iejaukšanos. Rezultātā Kijiva saņēma tankus, iznīcinātājus un tāla darbības rādiusa raķetes. Vēl viens piemērs bija 2025. gada operācija “Zirnekļa tīkls”, kad Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, bet Maskava no kodolsoļa atturējās.
Bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece Rouza Gotemellere secina: “Kodolieroču atturēšana nedarbojas.” Viņa atgādina, ka Irāna uzbruka Izraēlai, zinot, ka tai ir kodolieroči, bet Indija un Pakistāna viena otras teritorijā veica triecienus, neraugoties uz kodolstatusu.
Iespējamās sekas
Izdevums brīdina, ka Krievija atturēšanu var mēģināt atjaunot ar citiem līdzekļiem – hibrīdkaru, sabotāžu, slepkavībām un dronu iebrukumiem Eiropas gaisa telpā. Vēl viens risks ir tas, ka konvencionāls karš kļūtu ticamāks: ja ASV pretinieki nolems, ka Vašingtona nevēlas lietot kodolieročus sabiedroto aizsardzībai, viņi var izvēlēties konvencionālu agresiju.
