FT: Krievijā pieaug karadarbības nogurums, Putina atbalsts krītas līdz zemākajam līmenim kopš iebrukuma sākuma
Britu laikraksts Financial Times vēsta par pieaugošu nogurumu Krievijas sabiedrībā un Putina uzticības reitinga kritumu līdz 69%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2022. gada. Eksperti norāda, ka Putina atteikšanās no jebkāda kompromisa un partijas “Vienotā Krievija” pārdēvēšana par “prezidenta partiju” liecina par viņa pieaugošu izolāciju un dzīvošanu paralēlā realitātē.
Kā vēsta laikraksts Financial Times, Krievijas prezidenta Vladimira Putina nemitīgie apgalvojumi par uzvaru karā Ukrainā arvien vairāk kaitina Krievijas iedzīvotājus. Saskaņā ar piektdien publicētajiem socioloģiskās aptaujas rezultātiem, uzticība Putinam ir kritusies līdz 69%, kas ir zemākais līmenis kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī.
Politologs Andrejs Koļesņikovs FT komentē, ka Putina mēģinājumi nomierināt sabiedrību izklausās kā mantra, it kā viņš censtos pārliecināt pats sevi, ka viss ir kārtībā. Koļesņikovs uzsver, ka, noraidot Ukrainas piedāvājumu par uguns pārtraukšanu, Putins demonstrē pilnīgu atteikšanos no mierīga risinājuma. “Tas ir slikti – viņš nepiekāpsies ne par ko, pat ja tas kaitēs viņam pašam. Viņš ir pilns aizvainojuma un apņēmības cīnīties ar jebkādiem līdzekļiem,” sacīja eksperts.
Tikmēr parastie Krievijas iedzīvotāji kļūst arvien nogurušāki no kara, un nogurums pāraug dusmās, jo viņi saskaras ar interneta ierobežojumiem un degvielas iegādes grūtībām. FT īpaši izceļ neparasto Kremļa soli ciešāk saistīt Putinu ar valdošo partiju “Vienotā Krievija”. Partijas kongresā 28. janvārī politiskais spēks pirmo reizi kopš 2007. gada sevi nosauca par “prezidenta partiju”.
Ivana Filipova, kurš raksta grāmatu par karu atbalstošo blogeru kopienu, vērtē, ka šī stratēģijas maiņa liecina par Putina pieaugošu izolāciju. Viņš FT norāda uz hipotētisku scenāriju 2026. gadā: fronte nonākusi strupceļā, valsts stāv rindās pēc benzīna, katru dienu raķetes un bezpilota lidaparāti trāpa naftas pārstrādes rūpnīcās un ieroču fabrikās, bet Krima gandrīz kļuvusi par salu. “Šādos apstākļos padarīt Putinu par valstī visnepopulārākās partijas seju – tas ir neizskaidrojams lēmums, ko varēja pieņemt tikai cilvēks, kurš dzīvo paralēlā realitātē,” secina Filipovs.
Atgādinām, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, bet karadarbība ilgst kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un sāka konfliktu Donbasā.
