Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība gūst rekordrezultātu Senāta vēlēšanās

Francijas galēji labējā partija Nacionālā apvienība (RN) kopā ar sabiedrotajiem svētdien Senāta vēlēšanās guvusi rekordlielu rezultātu, iegūstot 14 vietas 348 vietu lielajā augšpalātā — apmēram četras reizes vairāk nekā iepriekš. Tas pirmo reizi partijai deva iespēju izveidot savu frakciju Senātā, jo tika pārsniegts nepieciešamais 10 vietu slieksnis.

Partijas prezidentūras kandidāte Marine Le Pen rezultātu nosaukusi par "historisku uzvaru", sociālajā platformā X norādot, ka rezultāti pārsnieguši gaidīto. Pēc AFP apkopotajiem datiem, svētdien tika izvēlēti deviņi jauni RN senatori, kas pievienojas trim, kuri vietas ieguva 2023. gadā. Papildus divas vietas ieguvuši politiķi no Erika Siotti vadītās sabiedrotās partijas Union of the Right for the Republic (UDR).

RN prezidents Žordāns Bardella paziņojis, ka partijas senatori kopā ar UDR sabiedrotajiem veidos vienotu frakciju. Siotti no labēji orientētās Republikāņu partijas (LR) izstājās 2024. gadā pēc tam, kad aicināja veidot aliansi ar galēji labējiem spēkiem.

Senāta locekļus uz sešu gadu termiņu ievēl vietējie ievēlētie amatpersonas, ik pēc trim gadiem atjaunojot pusi no augšpalātas sastāva. RN pirmo reizi Senātā iekļuva 2014. gadā ar divām vietām, kad partija dēvējās par Nacionālo fronti, bet 2023. gadā tā ieguva trīs vietas.

Saskaņā ar pirmajiem rezultātiem, labējie, centristi un sociālisti turpina veidot trīs galvenos spēkus augšpalātā. Vairāk nekā desmit gadus Senātu vadījušais LR politiķis Žerārs Laršē, 77 gadus vecs, nākamnedēļ, domājams, tiks pārvēlēts amatā. Pirmo reizi vietu Senātā ieguvusi arī galēji kreisā partija France Unbowed.

Le Pen šobrīd apsver savas iespējas nākamā gada aprīlī paredzētajās prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kad centrists prezidents Emanuels Makrons atstāj amatu. RN pēc Makrona 2024. gadā sasauktajām pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām kļuvusi par lielāko partiju Nacionālajā asamblejā, tomēr bez absolūta balsu vairākuma.