Francijā skolēnu protesti pret skolu stāvokli pieauguši par plašu kustību
Kopš septembra vidus Francijā vidusskolēnu protesti pret sabrukušām ēkām un pedagogu trūkumu izauguši par valsts mēroga kustību. Policijas rīcība, kuras dēļ izmeklēti 18 gadījumi, vēl vairāk saasinājusi sabiedrības dusmas.
Francijā jau vairāk nekā trīs nedēļas turpinās plaša jauniešu kustība, kas pēc daudzu desmitgažu perioda tiek uzskatīta par ievērojamāko šāda veida izpausmi valstī. Tā sākās 17. septembrī Kretejas pilsētas Sentegziperī licejā netālu no Parīzes, kur skolēni pēc vasaras brīvlaika atklāja, ka mācības nevar turpināties, jo trūkst darbinieku. 15–18 gadus vecie jaunieši nobloķēja skolu. Pēc sarunām ar izglītības ministriju štata vietas tika aizpildītas, taču sūdzības par drūpošām ēkām, pārpildītām klasēm un garām mācību dienām atbalsojās arī citur, un protesti izplatījās simtiem skolu.
Pašorganizēta kustība
Kā norāda Guardian Parīzes korespondente, vidusskolēni organizējas bez centralizētas vadības un pat bez pārstāvja, atšķirībā no 2006. gada protestiem, ko rīkoja studentu arodbiedrības. Socioloģis Fabiēns Trongs uzteicis protestētāju briedumu un uzsvēris solidaritāti: bagātāku rajonu skolēni sociālajos tīklos izplata video par žurkām, caurumiem griestos un tekošām tualetēm nabadzīgākās skolās. Barikādes uzceltas arī dažās elitārās valsts skolās.
Kas kavē skolu darbu
Premjerministrs skolēnu prasības nosaucis par pamatotām. Tūkstošiem skolu nepieciešams remonts, klases vidēji ir lielākas un mācību dienas garākas nekā salīdzināmās valstīs, bet apmēram 10% mācību stundu gadā nenotiek skolotāju prombūtnes dēļ. Tai pašā laikā Francijas izdevumi vidusskolām par 28% pārsniedz ESAO vidējo līmeni. Tas skaidrojams ar lielo ēku skaitu un dārgākajām profesionālajām programmām, savukārt skolotāju trūkums saistīts ar zemu algu pieaugumu un grūtībām piesaistīt pedagogus nabadzīgos rajonos.
Policijas rīcība
Valdība sākotnēji reaģēja novēloti, bet pēc tam izvēlējās spēka risinājumu. Izmeklē 18 iespējamas policijas vardarbības lietas, tostarp 15 gadus vecs zēns zaudējis roku pēc saskares ar šoka granātu, bet 14 gadus vecam zēnam esot salauzts žoklis. Iekšlietu ministrs aizliedzis šoka granātu lietošanu, taču noraidījis vardarbības apsūdzības. Pēc Elabe aptaujas 72% iedzīvotāju uzskata prasības par pamatotām, bet 55% domā, ka protestiem jābeidzas. Kustība kļuvusi par tēmu arī pirms nākamā gada prezidenta vēlēšanām.
