Francijā skolēnu protesti pārauguši politiskā cīņā pirms prezidenta vēlēšanām

Francijā gandrīz 600 liceju un citu mācību iestāžu, tostarp 30 universitāšu, audzēkņi protestē pret izglītības sistēmas stāvokli. Demonstrācijas sākās kā prasības uzlabot mācību apstākļus, bet tagad tām ir arī politiska nozīme: līdz Francijas prezidenta vēlēšanām atlikuši aptuveni septiņi mēneši, un protesti ietekmē kandidātu izredzes.

No iestāšanās maksas līdz plašām prasībām

Protestu sākotnējais iemesls bija valdības ierosinājums noteikt iestāšanās maksu tehnikumu audzēkņiem. To piedāvāja kā vienu no valsts budžeta stabilizēšanas pasākumiem. Pretenziju skaits strauji auga: audzēkņi pieprasa remontēt skolas, samazināt skolēnu skaitu pārpildītās klasēs un palielināt pedagogu atalgojumu un skaitu, jo skolotāju trūkums valstī kļuvis hronisks. Valdība ierosinājumu atsauca, taču protesti turpinājās.

Francijas mediji, gan kreisie, gan labējie, izglītības sistēmu raksturo kā ilgstoši nepietiekami finansētu. Le Monde to nodēvēja par «ilgstošas nolaidības hroniku», bet Le Figaro, kas nosoda vardarbību, atzina, ka skolēnu sašutumam ir reāls pamats. Iepriekšējā nedēļā par likumpārkāpumiem aizturēti ap 5000 cilvēku, un lielākā daļa no viņiem ir skolēni, galvenokārt nepilngadīgie.

Vēlēšanu aprēķini

Aptaujās par favorīti prezidenta vēlēšanās uzskata Nacionālās apvienības faktisko līderi Marinu Lepēnu, kurai pirmajā kārtā prognozē vidēji ap 35%. Neskaidrs ir, kurš kļūs par viņas sāncensi otrajā kārtā. Pretendenti ir bijušais premjers Gabriels Atāls (17–20%), bijušais premjers Eduārs Filips, radikāli kreisais Žans Liks Melanšons un republikānis Lorāns Vokjē (8–10%). Pēc OpinionWay modelēšanas otrajā kārtā pret Lepēnu Melanšons iegūtu 36–40%, Atāls 46–48%, Filips 47–49%.

Avota raksta autors uzskata, ka ilgstoši protesti kaitē Atālam un Filipam, bet palielina Melanšona izredzes iekļūt otrajā kārtā. Centristiem labvēlīgi mediji viņu par to kritizē.

Ekonomiskais fons

Bloomberg norāda uz Francijas augošo parādu, politisko nestabilitāti un investoru neuzticību. Pandēmijas pretkrīzes pasākumi valstij izmaksāja ap 190 miljardiem eiro, bet enerģētiskā krīze vēl 72 miljardus eiro.