Francijā pirms jauniem protestiem izvieto 70 000 policistu, Parīzē slēdz lielākos muzejus

Francijas iestādes sestdien, 24. oktobrī, izvietojušas plašus policijas spēkus, jo valstī gaidāma jauna protestu kārta pēc pagājušās nedēļas vardarbīgajiem nemieriem. Parīzē slēgti vairāki lielākie muzeji, tostarp Luvra, Orsē muzejs, Pikaso muzejs un Grand Palais, kur skatāma liela Sezanna izstāde. Mērķis ir novērst iepriekšējās nedēļas notikumu atkārtošanos, kad masku nēsājošas grupas izlaupīja veikalus, dedzināja automašīnas un uzbruka valsts ēkām.

Drošības pasākumi

Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess norādīja, ka visā valstī tiks nodarbināti līdz 70 000 policistu, kā arī helikopteri, bruņumašīnas un ūdensmetēji. Pagājušajā nedēļā ielās izgāja vairāk nekā pusmiljons cilvēku, un arī šoreiz gaidāma liela dalība.

Mākslas tirgus Art Basel, viens no prestižākajiem laikmetīgās mākslas gadatirgiem pasaulē, piektdien atvērts apmeklētājiem tikai vienu dienu, jo organizatori nemieru draudu dēļ atcēla nedēļas nogales programmu. Parīzes veikalnieki visu nedēļu aizbarikādējuši veikalus; pie Republikas laukuma bankas filiāle un citi uzņēmumi aizsisti ar koka paneļiem. Parīzes policijas prefekts Patriss Fors mudināja veikalniekus nolīgt apsargus, vēlāk precizējot, ka uzņēmumu aizsardzība ir valdības atbildība.

Pagājušajā nedēļnogalē cieta ap 3000 veikalu visā Francijā. Limožā aizdomās par dedzināšanu gandrīz iznīcināta 19. gadsimta pilsētas ēka. Gājieni paredzēti Parīzē un Marseļā, taču vietējās varas iestādes aizliegušas pulcēšanos citviet, tostarp Lionā, Nicā un Monpeljē. Arodbiedrības šos aizliegumus kritizē kā vārda brīvības pārkāpumu. Prezidents Emanuels Makrons, centrists, norāda, ka pasākumi nepieciešami pilsētu centru, uzņēmumu un valsts ēku aizsardzībai. Viņa popularitāte ir zemākā kopš stāšanās amatā 2017. gadā.

Orleānas demonstrācija

Uzmanības centrā būs arī demonstrācija Orleānā, apmēram 110 kilometru uz dienvidiem no Parīzes. Ap 50 organizāciju, tostarp arodbiedrības, kreisās partijas, studentu un pret rasismu vērstas grupas, aicinājušas protestēt pret galēji labējiem Marinas Lepēnas nacionālistiskās, pret imigrāciju vērstās partijas divu dienu kongresa laikā pirms nākamā pavasara prezidenta vēlēšanām.

Protestu izcelsme

Demonstrācijas pagājušajā mēnesī sākās kādā vidusskolā uz dienvidaustrumiem no Parīzes personāla trūkuma dēļ, pēc tam izplatījās citos Parīzes piepilsētu rajonos un visā valstī. Skolēni norāda uz nepietiekamu skolu finansējumu un personāla trūkumu, īpaši mazturīgos rajonos, daži prasa arī reformēt augstskolu uzņemšanas sistēmu. Tā kā valdība šķietami nespēj atbildēt uz prasībām, kustība pārauga plašākos protestos pret dzīves dārdzību, tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām, kurās izvēlēs Makrona pēcteci.