Francijā pēc nemieriem un postījumiem premjers sasauc krīzes sēdi

Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekorrnī pirmdien rīko valdības krīzes sēdi, lai izvērtētu nedēļas nogales vardarbību un laupīšanas visā valstī. BBC raksturo notikumus kā vienu no smagākajiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem mūsdienu Francijas vēsturē. Tie notiek, kad valsts ir politiski sašķelta un tuvojas prezidenta vēlēšanas.

Kas notika sestdien

Sestdien pret dzīves dārdzības pieaugumu un sliktāku piekļuvi kvalitatīviem valsts pakalpojumiem, tostarp izglītībai, uz ielām devās vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Lielākoties protesti bija mierīgi, taču situācija pasliktinājās, kad parādījās melni ģērbušies, maskēti aktīvisti un vandāļi.

Iepostīti vai izlaupīti aptuveni 1500 veikalu un uzņēmumu. Kārtības sargi izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus, un vairākās vietās policisti tika redzēti sitam cilvēkus ar steķiem. Iekšlietu ministrija norādīja, ka sestdien cietuši ap 1000 policistu, septiņi no tiem smagi.

Politiskā reakcija

Prezidents Emanuels Makrons svētdien televīzijas uzrunā aicināja uz nacionālu vienotību un solīja sodīt vainīgos. Runa kritizēta sociālajos tīklos un politisko pretinieku vidū, jo tajā nebija konkrētu risinājumu: nav skaidrs, kā tiks sodīti nemiernieki, kā aizsargās pilsētas, kā kompensēs zaudējumus un kad sāksies dialogs ar studentiem un skolotāju organizācijām. Arodbiedrību apvienības CGT ģenerālsekretāre Sofija Bineta pārmeta Makronam, ka viņš nav risinājis studentu bažas un dzīves dārdzības problēmu.

Lekorrnī un iekšlietu ministrs tiek vainoti nepietiekamā sagatavotībā. Parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Jaēla Brona-Pivē vēlas sākt izmeklēšanu par notikušā cēloņiem.

Makrons un premjers vainoja radikālus galēji kreisos spēkus un noziedzīgus elementus. Galēji kreisais līderis Žans Lriks Melanšons apsūdzēja valdību nekompetencē, bet galēji labējā nacionāliste Marina Lepēna vainoja "izsmeltu un apjukušu" valdību.

Kas gaidāms

Studentiem pirmdien sākas brīvlaiks. Taču 5. novembrī arodbiedrības un "dzelteno vestu" kustība, kas protestēja vairāk nekā gadu 2018. gadā, ir izsludinājušas jaunus lielus protestus. Vēlēšanas paredzētas pēc sešiem mēnešiem, parlaments ir sadalīts trīs blokos, bet investori spiež valdību savaldīt valsts parādu.