Francijā pēc gandrīz simts gadiem izstādīs retu rozā dimantu, kas nozagts 1926. gadā

Francijas ziemeļos esošajā Šantijī pilī (Château de Chantilly), 50 kilometrus uz ziemeļiem no Parīzes, apmeklētājiem atkal rādīs retu rozā dimantu «Grand Condé». Tas publiski izstādīts pirmo reizi kopš 1926. gada oktobra, kad akmeni nozaga, tātad gandrīz tieši pirms simts gadiem. Izstāde Kondē muzejā būs apskatāma līdz 3. janvārim.

Deviņu karātu bumbierveida akmens ir viens no nedaudzajiem karaļa dārgakmeņiem, kas pārdzīvojuši Francijas revolūciju.

Zādzība ar ābolu

1926. gada oktobrī zagļi naktī iebruka pilī un paņēma dimantu, paslēpjot to izdobtā ābolā. Pēc dažām nedēļām akmeni atguva: viesnīcā, kurā mita zagļi, izsalkusi istabene iekoda ābolā. Muzeja direktors Matjē Deldiks (Mathieu Deldicque) atzīst, ka stāsts var šķist neticams, taču tolaik par to plaši rakstīja laikraksti.

Drošības jautājumi

Deldikam jautāts, vai izstāde nevilina likteni, ņemot vērā pēdējā gada laikā notikušās zādzības Eiropas kultūras iestādēs, tostarp dārglietu aplaupīšanu Parīzes Luvrā dienas laikā. Viņš nenosauca dimanta apdrošināšanas summu, taču norādīja, ka akmens īpašības ir rūpīgi izpētītas, lai to varētu viennozīmīgi identificēt. Pētījumu rezultāti un iepriekš neredzēti arhīva materiāli par dimanta vēsturi un zādzību ir daļa no ekspozīcijas.

Vēsture

Dabiskie rozā dimanti ir ļoti reti, un par tiem bieži maksā desmitiem miljonu dolāru. Dārgākais izsolē pārdotais rozā dimants 2017. gadā maksāja 71,2 miljonus dolāru (Sotheby's dati). «Grand Condé» izcelsme nav zināma. Pirmoreiz tas minēts 1740. gadā Kondē prinča Luija Anrī de Burbona īpašumu sarakstā pēc viņa nāves. Vēlāk dimants nonāca karalienes Marijas Amēlijas, Francijas karaļa Luija Filipa I sievas, kolekcijā, bet pēc tam pie viņas dēla, Omālas hercoga prinča Anrī. Viņš to novēlēja Francijas institūtam, kam tagad pieder pils, kā arī tūkstošiem mākslas darbu un rokrakstu, kas veido Kondē muzeja kolekciju.