Francijā notiek daļēja Senāta vēlēšanas, kur ievēlēs vairāk nekā pusi no augšpalātas deputātiem
Svētdien pusē Francijas departamentu norisinās netiešas Senāta vēlēšanas, kurās uz sešiem gadiem ievēlēs 178 no 348 senatoriem. Balsojums varētu būt nozīmīgs Marīnes Lepēnas ultraright partijai, kas cer pirmo reizi izveidot savu frakciju augšpalātā.
Svētdien Francijā vēlēšanu iecirkņi vairāk nekā pusē valsts departamentu atvērās pulksten 8:30 pēc Parīzes laika, lai ievēlētu 178 no 348 Senāta locekļiem nākamajam sešu gadu termiņam.
Atšķirībā no daudzām citām vēlēšanām, Francijas Senāta pārstāvjus tieši nevēlē iedzīvotāji. Šo funkciju veic vēlētāju kolēģija, kurā ietilpst vairāk nekā 93 000 cilvēku — galvenokārt pašvaldību padomju locekļi.
Balsošana notiek 58 kontinentālās Francijas departamentos, divos Korsikas departamentos, Gviānā un četrās aizjūras teritorijās. Vienlaikus tiks pārvēlēti arī seši pārstāvji, kas pārstāv ārzemēs dzīvojošos francūžus.
Pašreizējais spēku samērs
Senātā šobrīd dominē konservatīvie spēki — partija "Republikāņi" ir lielākā grupa ar 131 vietu. Prezidenta Emanuela Makrona partijai "Renesanse" (Renaissance) ir 19 vietas.
Analītiķi neparedz būtiskas izmaiņas kopējā spēku samērā, taču iespējamas pārmaiņas labējā vairākuma iekšienē — "Republikāņi" varētu zaudēt daļu vietu.
Iespējama izrāviens Lepēnas partijai
Vēlēšanām ir īpaša nozīme Marīnes Lepēnas vadītajai ultraright partijai "Nacionālā apvienība". Ja tā iegūs vismaz desmit vietas, tā pirmo reizi varēs izveidot savu parlamentāro frakciju Senātā — pašlaik partijai ir tikai trīs vietas.
Šīs ir pēdējās Senāta vēlēšanas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām 2027. gada pavasarī. Aptaujās Lepēna pirms šīm vēlēšanām ar ievērojamu pārsvaru apsteidz konkurentus.
