Francijā gandrīz 500 aizturēti par iespējamu meža ugunsgrēku izraisīšanu; liesmas plosās vairākās Eiropas valstīs
Francijas iekšlietu ministrija ziņo, ka kopš jūlija sākuma aizturēti 474 cilvēki, tostarp 183 nepilngadīgie, par iespējamu meža ugunsgrēku izraisīšanu. Tikmēr ugunsgrēki turpina plosīties Francijā, Vācijā, Horvātijā, Spānijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē.
Francijas varasiestādes paziņojušas, ka kopš vasaras sākuma gandrīz 500 cilvēki aizturēti aizdomās par meža ugunsgrēku izraisīšanu. Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka no 1. jūlija valstī par ugunsgrēkiem aizturēti 474 cilvēki, no kuriem 183 ir nepilngadīgie. Apmēram 70% aizturēto tiek turēti aizdomās par tīšu ugunsgrēku izraisīšanu, pārējie — par nejaušu. Francijas mediji vēsta, ka 15 gadus vecs zēns aizturēts saistībā ar ugunsgrēku pie Bordo lidostas, kurā jūlijā gāja bojā divi ugunsdzēsēji.
Piektdien no Luglonas ciema Landes reģionā dienvidrietumos evakuēti vairāk nekā 525 cilvēki pēc tam, kad jauns ugunsgrēks mazāk nekā 24 stundās izpostījis gandrīz 1100 hektārus sausas priežu meža. Reģiona amatpersona Žils Klavrels žurnālistiem sacīja, ka situācija ir nelabvēlīga un liesmas joprojām plosās. Liesmu apkarošanā iesaistīti 500 ugunsdzēsēji un sešas ūdens nomešanas lidmašīnas; ceļi uz ciematu slēgti. Luglona atrodas apmēram 100 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Arkashonas līča un Leža-Kapfertē pussalas, kur jūlija beigās divi milzīgi ugunsgrēki iznīcināja vairāk nekā 50 000 hektāru un lika evakuēt līdz 220 000 cilvēku.
Vācija un Horvātija
Vācijas rietumos vairāk nekā 2000 cilvēku piektdienas rītā pameta savas mājas un patvērās tuvējā skolā pēc tam, kad Hirtgenas meža ugunsgrēks pietuvojies Gejas ciematam dažu simtu metru attālumā. Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes vicepremjere Mona Neibaura sociālajos tīklos norādīja, ka ugunsgrēks apdraud vietējo kopienu. Otrā pasaules kara laika munīcija apgrūtina dzēšanas darbus; ziņu aģentūra dpa vēstīja par sprādzieniem liesmās, bet armijas tanki un helikopteri sniedz atbalstu. Horvātijā spēcīga vēja dzīts ugunsgrēks naktī sasniedza tūrisma pilsētu Lokvu Rogoznicu Dalmatijas piekrastē, apņemot mājas, liekot evakuēties apmēram 1000 cilvēku un ievainojot vairākus desmitus. Splitas pilsētas slimnīcās no 36 cietušajiem 14 ievietoti slimnīcā, septiņiem ir dzīvībai bīstami ievainojumi. Premjerministrs Andrejs Plenkovičs, apmeklējot Omišu, nosauca ugunsgrēku par vienu no smagākajiem pēdējos gados.
Spānija, Grieķija un Apvienotā Karaliste
Spānijas ziemeļaustrumos armijas vienība no Sanhuandela Penjas klostera iznesa trīs 11. gadsimta Aragonas karaļu mirstīgās atliekas pēc tam, kad klosteri apdraudēja ugunsgrēks; tās nogādātas muzejā Hueskā. Ugunsgrēks, kas sākās pirmdien, ceturtdien pastiprinājies un izpostījis vairāk nekā 9000 hektāru, liekot evakuēt 16 pilsētas un ciematus. Lielāks ugunsgrēks Spānijas dienvidos Huelvas provincē sadedzinājis 31 000 hektāru un licis evakuēties apmēram 700 cilvēkiem. Ziemeļgrieķijā ceturtdien apmēram 500 atpūtnieku ar laivu flotili evakuēti no pludmalēm, kad meža ugunsgrēks apdraudēja Siviri un Fourku Halkidikes pussalā. Divas jūdzes garā uguns fronte ar liesmām līdz 30 metriem vēlāk tika kontrolēta, bet divi ievainoti ugunsdzēsēji nogādāti slimnīcā. Grieķijā izsludināta piektā līmeņa trauksme, un Halkidikes varas iestādes aizliegušas piekļuvi blīviem priežu mežiem. Apvienotajā Karalistē ugunsgrēki Rietummidlendā nodedzināja vairākas mājas. Reģiona ugunsdzēsības dienesta vadītājs Saimons Tuhils notikušo nosauca par vienu no nozīmīgākajiem gadījumiem, ar kādu dienestam nācies saskarties. Zinātnieki norāda, ka klimata pārmaiņas izraisa biežākus un ekstrēmākus laikapstākļus, bet Eiropa sasilst apmēram divreiz ātrāk nekā globālais vidējais rādītājs.
