Fizioterapeite Īrisa Vidauska stāsta par ārpusdzemdes grūtniecību, neveiksmīgu IVF un dzīvi starp Latviju un Spāniju

Fizioterapeite Īrisa Vidauska sarunā ar portālu Delfi, dienu pirms savas 34. dzimšanas dienas, pastāstīja par grūtiem pārdzīvojumiem un pārmaiņām, kas sekoja. Pēc ārpusdzemdes grūtniecības, zaudēta bērniņa un neveiksmīgiem IVF mēģinājumiem (IVF jeb in vitro fertilizācija ir mākslīgās apaugļošanas metode, kad embriju izveido laboratorijā un ievieto dzemdē) viņa šķīrusies, atradusi jaunu mīlestību un sākusi dzīvot starp Latviju un Spāniju.

Padoms sievietēm

Vidauska aicina sievietes uzdrīkstēties: nogriezt matus, mainīt dzīvesvietu, dzīvot citā valstī vai doties ceļojumā vienai. Tiem, kas par sevi vēl nav pārliecināti, viņa iesaka sākt ar vienu pīlāru – vienkārši ar kustēšanos, trenējoties divas trīs reizes nedēļā. Pēc viņas teiktā, kad cilvēks izjūt, ka pusstundas treniņš bijis grūts, mainās arī attieksme pret uzturu, un tad var spert nākamo soli – apmeklēt uztura speciālistu vai ik nedēļu ieviest kārtīgu dārzeņu porciju.

Ārpusdzemdes grūtniecība

Savu pieredzi Vidauska atklāti dala sociālajos medijos. 2020. gadā viņa nonāca slimnīcā: bija stāvoklī gandrīz mēnesi, taču to vēl nebija sapratusi. Kādu rītu viņa sabruka ar ļoti stiprām sāpēm vēderā. Slimnīcā konstatēja ārpusdzemdes grūtniecību, un operācijā viņai izņēma vienu olvadu.

IVF process

Pēc pusgada pāris sāka IVF procesu. Klīnikā, pēc viņas teiktā, valdīja sajūta, ka visi ir laimīgi, tāpēc šķita, ka izdosies arī viņai, taču realitāte bija citāda. Pēc pirmā embrija transfēra embrijs dzīvoja gandrīz divus mēnešus, bet tad tam apstājās sirdspuksti, un bija nepieciešama dzemdes tīrīšana. Covid-19 laikā nokļūt slimnīcā bija grūti: Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā viņai atteica, jo ginekoloģijas nodaļā bija karantīna. Vidauska atceras, ka tolaik bijusi panikā.