Etiopijas armijas komandieris vaino Ēģipti un Sudānu atbalstā Abija Ahmeda pretiniekiem
Etiopijas bruņoto spēku vadītājs apgalvo, ka Ēģipte un Sudāna ar Eritrejas starpniecību atbalsta jaunu bruņotu grupējumu apvienību, kas vēlas gāzt premjerministru Abiju Ahmedu. Sīvāku situāciju papildina strīds par Nīlas dambi un atjaunotas sadursmes Etiopijas ziemeļos.
Etiopijas armijas augstākais komandieris feldmaršals Birhanu Džula publiski apsūdzējis Ēģipti un Sudānu par atbalstu jaunizveidotai bruņotu grupu apvienībai, kuras mērķis ir novērst no varas premjerministru Abiju Ahmedu. Intervijā armijas medijam viņš norādīja, ka šīs grupas nespētu darboties, ja tās netiktu "virzītas, atbalstītas un apgādātas" no ārvalstīm. Par saikni starp ārvalstu atbalstītājiem un vietējiem bruņotajiem grupējumiem viņš nosauca Eritreju. Pierādījumus apsūdzībai Birhanu nesniedza, un līdz svētdienas rītam ne Ēģipte, ne Sudāna publiski nebija reaģējušas.
Minētā septiņu grupu apvienība tika paziņota pirms nedēļas. Tajā ietilpst Tigrajas tautas atbrīvošanas fronte, Oromo atbrīvošanas armija un Amharas Fano nacionālā kustība. Apvienības dalībnieki pauduši nodomu gāzt Abija valdību un veidot pārejas administrāciju. Paziņojums par ārvalstu iesaisti nāk brīdī, kad Etiopijas ziemeļos atjaunojušās kaujas — Tigrajas spēki ieņēmuši lidostas un sadūrušies ar federālajiem karaspēkiem Amharas un Afaras reģionos. ANO cilvēktiesību komisārs Volkers Türks aicinājis steidzami izbeigt kaujas, brīdinot par iespējamu atgriešanos pilna mēroga karā.
Strīds par Nīlas dambi
Birhanu apsūdzības pret Ēģipti sekoja pēc jauna diplomātiskā strīda par Etiopijas Renesanses lielo dambi (GERD) uz Zilās Nīlas. Ēģiptes ūdens resursu ministrs Hani Sevilams pagājušajā nedēļā paziņojis, ka Etiopijas politiķiem jāsaprot — dambja būvniecība kopīgā upē nav līdzīga paklāja klāšanai savā mājā, un noraidījis Etiopijas nostāju, ka lēmumi par dambi ir vienīgi tās valsts kompetencē. Etiopijas Ūdens un energoresursu ministrija atbildēja, ka Sevilama izteikumi liecina par "rupju koloniālu domāšanu", apsūdzot Kairu, ka tā rīkojas, it kā tās apstiprinājums būtu nepieciešams citām Nīlas augšteces valstīm.
Ēģipte un Sudāna prasa juridiski saistošu vienošanos par dambja darbību, jo īpaši ilgstošu sausumu periodos, kā arī informācijas apmaiņu par ūdens novadīšanu. Etiopija uzskata dambi par būtisku elektroenerģijas ražošanai un valsts attīstībai, apgalvojot, ka tas nenodarīs būtisku kaitējumu kaimiņvalstīm. Ēģipte vairāk nekā 90% saldūdens saņem no Nīlas. Etiopija dambi formāli atklāja 2025. gada septembrī, nepanākot saistošu vienošanos ar abām lejteces valstīm.
Attiecības ar Sudānu un Eritreju arī pēdējā laikā saasinājušās. Maijā Sudāna apsūdzēja Etiopiju un Apvienotos Arābu Emirātus par iesaisti dronu uzbrukumos Hartūmas lidostai, apgalvojot, ka droni pacēlušies no Etiopijas Bahiras Daras lidostas. Etiopija apsūdzību noraidīja un pati vainoja Sudānu Tigrajas kaujinieku atbalstīšanā. Eritreja, kas 2020.–2022. gada karā cīnījās Etiopijas federālās armijas pusē pret Tigrajas spēkiem, attiecības ar Adisabebu saasinājusi pēc miera līguma noslēgšanas un vairākkārt noliegusi apsūdzības par jaunās bruņotās apvienības atbalstīšanu.
