ES vienojas pagarināt sankcijas pret Krieviju uz trim gadiem, izņemot no saraksta divus oligarhus
Pēc vairāk nekā 24 stundu ilgām sarunām ES valstis vienojās uz trim gadiem pagarināt sankcijas pret gandrīz 3000 Krievijai piesaistītiem uzņēmumiem un personām, taču apmaiņā piekrita svītrot no saraksta oligarhus Ališ eru Usmanovu un Mihailu Fridmanu.
Vienošanās pēc ilgām sarunām
Pēc vairāk nekā 24 stundas ilgušām sarunām Eiropas Savienības dalībvalstis panāca vienošanos par sankciju politiku pret Krieviju, ziņo BFM TV, atsaucoties uz Reuters. Divdesmit septiņas ES valstis vienojās uz trim gadiem pagarināt sankcijas pret gandrīz 3000 Krievijai un Kremlim tuviem uzņēmumiem un privātpersonām. Līdz šim šīs sankcijas, kas ieviestas pēc Krievijas 2022. gada februārī sāktā kara pret Ukrainu, tika pagarinātas ik pēc sešiem mēnešiem, un katrai pagarināšanai bija nepieciešams vienbalsīgs lēmums.
Apmaiņā pret trīs gadu pagarinājumu ES diplomāti vienojās no sankciju saraksta svītrot divus krievu oligarhus — krievu-uzbeku uzņēmēju Ališ eru Usmanovu un Mihailu Fridmanu. Par Usmanova izņemšanu iestājās Francija, savukārt par Fridmana izņemšanu — Luksemburga, kas daudzas citas ES dalībvalstis pārsteidza.
Latvija pretojās
Pēdējo diennakti pret šo vienošanos iebilda vairākas valstis, tostarp Latvija. Kā min BFM TV, Latvijas premjerministrs (avotā minēts vārds Andris Kulbergs) sociālajā tīklā X rakstīja, ka Latvija nevar piekrist šādam priekšlikumam. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pēcpusdienā Latviju uzslavēja, rakstot, ka pasaulei nav vajadzīga sankciju atcelšana, ko diktē politiski aprēķini.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pirmdien paziņoja, ka oligarhu izņemšana no saraksta ir nepieņemama un sūtītu Maskavai nepareizu signālu brīdī, kad spiediens jāpastiprina. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, uzturoties ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā, aicināja dalībvalstis saglabāt sankciju politiku, sauktu to par ES politikas pret Maskavu "sirdi".
Francijas un Luksemburgas argumenti
Francija Usmanova izņemšanu skaidroja ar "nacionālās drošības apsvērumiem", nesniedzot plašākus paskaidrojumus. Vairāki Briseles diplomāti, kurus citē Reuters, norāda, ka Parīze esot saskārusies ar Azerbaidžānas spiedienu, jo Baku apcietinājumā tur vismaz divus Francijas pilsoņus, lai gan Azerbaidžāna jebkādu šantāžu noliedz. Viens ES diplomāts pauda bažas, ka šāda rīcība rada signālu — no saraksta var tikt izņemts, izmantojot šantāžu.
Luksemburga savukārt aizstāvēja Fridmana izņemšanu — uzņēmējs pret Lielhercogisti ir sācis arbitrāžas procesu, pieprasot 15 miljardus eiro kompensācijas par ES sankcijām. Luksemburga uzskatīja, ka Fridmana atstāšana sarakstā, vienlaikus svītrojot Usmanovu, varētu vājināt tās juridisko pozīciju.
Kas ir Usmanovs un Fridmans
Usmanovs, krievu uzņēmējs ar uzbeku saknēm, bagātību guvis metalurģijā un interneta grupā Mail.Ru, agrāk bijis viens no galvenajiem Anglijas futbola kluba "Arsenal" akcionāriem. Fridmans ir viens no galvenajiem konglomerāta Alfa Group akcionāriem, kurā ietilpst arī Krievijas lielākā banka "Alfa Bank", kas pati joprojām ir ES sankciju mērķis. Sankciju atcelšana neliecina, ka ES vairs uzskata abus vīriešus par saistītiem ar Kremli — tas ir diplomātiska kompromisa rezultāts. Kremlis otrdien pieprasīja atcelt ES sankcijas pret "visiem Krievijas uzņēmējiem".
