ES revidenti: gatavība atvairīt iebrukumu līdz 2030. gadam joprojām apšaubāma
Eiropas Revīzijas palātas ziņojums brīdina, ka ES aizsardzības gatavība līdz 2030. gadam ir apdraudēta sadrumstalotu nacionālo sistēmu un turpinātas atkarības no ASV dēļ, lai gan situācija ir uzlabojusies kopš 2022. gada.
Eiropas Revīzijas palāta (ECA) publicējusi ziņojumu, kurā secināts, ka Eiropas Savienība joprojām nav droša par savu spēju atvairīt iespējamu iebrukumu līdz 2030. gadam. Par galvenajiem šķēršļiem tiek minēti sadrumstaloti valstu aizsardzības tirgi, rūpniecības vājās vietas un pastāvīga paļaušanās uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Ziņojuma autors Mareks Opiola norādīja, ka ES gan ir ievērojami vairāk sagatavota nekā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, taču mērķa – aizsardzības gatavības – sasniegšana līdz gadu desmita beigām joprojām ir sarežģīts uzdevums. Viņš uzsvēra, ka progresu varētu paātrināt, būtiski palielinot aizsardzības izdevumus un munīcijas ražošanu.
Izdevumu pieaugums un kavējumi
Laikā no 2020. līdz 2025. gadam ES dalībvalstis aizsardzības izdevumus palielinājušas par 79%, reaģējot uz Krievijas draudiem un cenšoties tuvoties NATO izvirzītajiem mērķiem. Solījums nodrošināt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu tika izpildīts 2024. gada novembrī – astoņus mēnešus vēlāk nekā plānots.
ECA norādīja, ka nepietiekama sadarbība starp dalībvalstīm rada riskus – gan izdevumu dublēšanos, gan noturīgus trūkumus militārajās spējās. Kā piemēru, lai gan ziņojumā tas nav minēts, var uzskatīt Francijas un Vācijas lēmumu atteikties no kopīga 100 miljardu eiro vērta iznīcotāja projekta, jo vadošie uzņēmumi nespēja vienoties par vadību un kontroli.
Atkarība no ASV piegādēm
Ziņojumā uzsvērta iespējamā spriedze starp steidzamām frontes vajadzībām un politiku "pērc eiropeisko", kuras mērķis ir mazināt atkarību no ārvalstu piegādātājiem. No 2022. gada februāra līdz 2023. gada jūnijam 78% ES valstu aizsardzības iepirkumu bija no ārpussavienības avotiem, no kuriem 63% – no ASV vien.
Šonedēļ Ukraina lūgusi atbrīvojumu no "pērc eiropeisko" noteikumiem, lai par ES 90 miljardu eiro atbalsta aizdevuma līdzekļiem iegādātos ASV ražotās Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmas pēc smagiem Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem vasarā. Eiropas Komisijas pārstāvis norādīja, ka galīgais lēmums par izņēmumu ir dalībvalstu ziņā.
