ES prasa Ukrainai reformas pirms jauna finansējuma, Kyiva spiež izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus
Eiropas Savienība vēlas, lai Ukraina veic reformas pirms papildu finansējuma piešķiršanas, savukārt Kyiva mudina Eiropu izmantot 210 miljardus eiro iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu.
Starp Eiropas Savienību un Ukrainu turpinās sarunas par turpmāko finansiālo atbalstu kara apstākļos. Briseles puse signalizē, ka papildu finansējuma piešķiršana būs atkarīga no tā, vai Kyiva īstenos noteiktas reformas. Tas nozīmē, ka ES nav gatava vienkārši turpināt līdzšinējo atbalsta plūsmu bez nosacījumiem.
Vienlaikus Ukrainas valdība cenšas pārliecināt Eiropas partnerus izmantot citu finansējuma avotu — aptuveni 210 miljardus eiro, kas pieder Krievijas centrālajai bankai, taču kopš kara sākuma ir iesaldēti Rietumu jurisdikcijās. Kyiva uzskata, ka šie līdzekļi varētu kalpot kā nozīmīgs finansiālā atbalsta avots, neliekot papildu slogu Eiropas nodokļu maksātājiem.
Divu pušu atšķirīgās pozīcijas
Situācija atspoguļo plašāku diskusiju Eiropas Savienībā par to, kā vislabāk nodrošināt ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, vienlaikus prasot pārskatatbildību par piešķirto finansējumu. ES puse, šķiet, vēlas redzēt konkrētus reformu soļus, pirms tā apsver jaunu finansiālo ieguldījumu, savukārt Ukrainas puse meklē veidus, kā piekļūt līdzekļiem, kas jau atrodas iesaldēti, nevis paļauties tikai uz jauniem dalībvalstu budžeta ieguldījumiem.
Jautājums par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ir bijis diskusiju priekšmets jau ilgāku laiku, un dažādas ES dalībvalstis ir paudušas atšķirīgus viedokļus par šāda soļa juridiskajām un finansiālajām sekām. Pagaidām nav skaidrs, kā un vai šīs divas pozīcijas — ES prasība pēc reformām un Ukrainas aicinājums izmantot iesaldētos aktīvus — tiks savienotas turpmākajās sarunās.
