ES pirms jaunas palīdzības prasa reformas, Kyiva vēlas piekļuvi Krievijas iesaldētajiem miljardiem
Kamēr Eiropas Savienība sasaista turpmāku finansiālu atbalstu ar reformu īstenošanu, Ukraina cer iegūt piekļuvi 210 miljardiem eiro iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu, lai segtu savas vajadzības.
Eiropas Savienībā turpinās diskusijas par to, kādiem nosacījumiem jābūt izpildītiem, pirms Ukrainai tiek piešķirts papildu finansējums. ES puse uzsver, ka jauna atbalsta izsniegšana būtu jāsaista ar reformu progresu Ukrainā.
Tajā pašā laikā Kyiva savu uzmanību vērš uz citu iespējamo finansējuma avotu — Krievijas centrālās bankas aktīviem, kas kopš pilna mēroga kara sākuma ir iesaldēti Eiropā un citviet pasaulē. Ukraina cer, ka Eiropa būs gatava izmantot šos līdzekļus, lai palīdzētu segt valsts finansiālās vajadzības.
Runa ir par 210 miljardiem eiro
Saskaņā ar pieejamo informāciju, imobilizēto Krievijas centrālās bankas aktīvu apjoms, uz kuru Ukraina vēlas iegūt piekļuvi, sasniedz 210 miljardus eiro. Šī summa varētu būtiski papildināt Ukrainas budžetu un palīdzēt valstij segt izmaksas, kas saistītas ar kara turpināšanos.
Jautājums par to, vai un kā šos iesaldētos līdzekļus varētu izmantot Ukrainas labā, jau ilgāku laiku ir diskusiju priekšmets Eiropas Savienībā. Šobrīd situācija liecina par zināmu spriedzi starp ES vēlmi redzēt konkrētus reformu soļus no Ukrainas puses un Kyivas vēlmi pēc iespējas ātrāk iegūt piekļuvi jau pieejamiem, bet iesaldētiem Krievijas resursiem.
/nginx/o/2023/04/01/15232350t1h280c.jpg)
