ES mudinās Kanādu un Lielbritāniju palielināt atbalstu Ukrainai
Eiropas Savienība gatavojas pārliecināt Kanādu un Apvienoto Karalisti sniegt Ukrainai vairāk līdzekļu, lai segtu 70 miljardu eiro finansējuma iztrūkumu nākamajam gadam. Jautājumu plānots celt augstākā līmeņa samitos oktobra beigās un novembrī.
Eiropas Savienība (ES) gatavojas mudināt Kanādu un Apvienoto Karalisti palielināt finansiālo atbalstu Ukrainai, jo Kijivai nākamgad trūkst aptuveni 70 miljardu eiro. Iespēju pārrunāt šo jautājumu augstākajā līmenī Brisele iegūs ES un Kanādas samitā 29.–30. oktobrī un ES un Lielbritānijas samitā 20. novembrī. Par to izdevumam POLITICO stāstījušas vairākas ES amatpersonas un diplomāti, kuri palika anonīmi.
Pieaugošas vajadzības
ES un tās dalībvalstis nodrošina 80 procentus no Ukrainas ārējās palīdzības, norādījusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leibene. ES ir apņēmusies piešķirt 90 miljardu eiro aizdevumu 2026. un 2027. gadam, kas paredzēts apmēram divu trešdaļu Ukrainas vajadzību segšanai. Brisele cerēja, ka citi partneri, tostarp Kanāda, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija un Norvēģija, sniegs vēl 45 miljardus eiro, taču liela daļa šo līdzekļu pienākusi lēni, jo valdības vēl nav apstiprinājušas vai izmaksājušas gaidīto atbalstu.
Paredzamās izmaksas 2027. gadam pieaugušas, jo Krievija pastiprina uzbrukumus, ASV un Izraēlas karš pret Irānu sadārdzina izmaksas, bet Vašingtona pārvietojas uz Maskavai labvēlīgākām pozīcijām. Ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka rosinājis plašu sloga sadali starp starptautiskajiem partneriem.
Kanāda, Lielbritānija un citi
ES amatpersonas uzsvēra, ka tā nav kritika, jo abas valstis ir spēcīgas Ukrainas atbalstītājas. Lielbritānija norāda, ka kopumā apsolījusi 25 miljardus mārciņu, savukārt Kanāda — ekvivalentu 5,4 miljardiem eiro militārajai palīdzībai un 8,2 miljardiem eiro tiešajam finansiālajam atbalstam. ES un tās dalībvalstis kopš pilna mēroga iebrukuma devušas vairāk nekā 231 miljardu eiro.
Brisele sola neizmantot spiedienu, tieši sasaistot labvēlīgu attieksmi ar ieguldījumu Ukrainā. Sarunas ar Londonu un Otavu skar ciešāku ekonomisko un aizsardzības sadarbību, tostarp ES drošības iniciatīvu SAFE kopīgiem aizsardzības iepirkumiem. Japāna uzskata, ka jau devusi ap 20 miljardiem ASV dolāru, bet Austrālija norāda, ka pieprasījumu vēl nav saņēmusi.
Atbalsta jautājumu nākamgad pārbaudīs arī vēlēšanas vairākās Eiropas valstīs, tostarp Francijā un Itālijā.
