ES līderi samitā Briselē apliecina atbalstu Zelenskim
Eiropadomes prezidents Antoniu Košta Briselē solīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nelokāmu atbalstu un aicināja nevis mīkstināt, bet pastiprināt sankcijas Krievijai. ES līderi plāno apspriest papildu palīdzību Ukrainai arī turpmākajiem gadiem.
Eiropas Savienības (ES) līderu samitā Briselē Eiropadomes prezidents Antoniu Košta apliecināja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka Kijiva var paļauties uz Eiropas atbalstu. Paziņojums izskanēja brīdī, kad Ukraina saskaras ar spiedienu no ASV puses un brīdina par finansējuma trūkumu nākamajā gadā.
"Jūs varat uz mums paļauties," žurnālistiem sacīja Košta, stāvot līdzās Zelenskim un Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai. Zelenskis, kurš uz samitu ieradās Briselē, pateicās ES līderiem par atbalstu.
Strīds ar ASV par sankcijām un degvielu
ASV prezidents Donalds Tramps kritizējis Zelenski par Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, apgalvojot, ka tādēļ pasaulē kāpušas degvielas cenas, un aicinājis nomainīt Ukrainas prezidentu. Degvielas un naftas cenas gan pieaugušas kopš februāra beigām, kad ASV sāka karu pret Irānu, kas noveda pie naftas tranzītam svarīgā Hormuza šauruma bloķēšanas.
Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ASV amatpersonu, ziņoja, ka Trampa administrācija apsver mīkstināt sankcijas "ēnu flotes" kuģiem, kas pārvadājuši naftu no Krievijas, Irānas un Venecuēlas. Tramps jau atcēlis sankcijas Krievijas dīzeļdegvielai līdz 7. aprīlim.
"Šis nav īstais laiks atvieglot sankcijas Krievijai. Tagad ir laiks palielināt mūsu atbalstu [Ukrainai], palielināt mūsu spiedienu [uz Krieviju]," uzsvēra Košta.
Tramps svētdien vienpusēji pasludināja enerģētikas pamieru starp Krieviju un Ukrainu. Pēc Zelenska teiktā, Ukraina trīs dienas negribīgi tam pakļāvās, kaut Krievija turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem. Fon der Leiena norādīja, ka Krievija pamieru neievēroja un uzbrukumus pastiprināja, un aicināja ES sākt darbu pie jaunas sankciju paketes. Pēc Kijivas informācijas, ASV samazinājušas Ukrainai pieejamos izlūkdatus un ierobežojušas satelīta interneta pakalpojumu "Starlink".
Finansējums turpmākajiem gadiem
ES pagājušajā gadā izveidoja 90 miljardu eiro atbalsta aizdevumu Kijivai 2026. un 2027. gadam. Lai gan šī gada budžets ir nodrošināts, Kijiva brīdina par ievērojamu trūkumu 2027. gadā. Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko pagājušajā mēnesī minēja 32,6 miljardu ASV dolāru iztrūkumu ekonomikas atbalstam un 45 miljardu dolāru aizsardzībai.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirms sarunām norādīja, ka Eiropai būs jāpalielina finansiālais atbalsts Ukrainai. ES līderi plāno sākt diskusijas par papildu atbalstu turpmākajiem gadiem.
