ES līderi Briselē strīdas par iesaldētajiem Krievijas aktīviem pēc ASV soļa par Krievijas dīzeļdegvielu
ES samitā Briselē vairākas valstis atkal izvirza jautājumu par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Tas notiek pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atļaut Krievijas dīzeļdegvielas importu ASV tirgū.
Briselē otro dienu notiek Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju samits, kurā piektdien uzstāsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš lūgs Eiropas līderus sniegt papildu palīdzību, jo pastāv bažas, ka nākamgad Kijivai trūks vairāku miljardu eiro. Līderi apspriež arī Ukrainas vajadzības pēc ieročiem un naudas ceturto gadu ilgstošajā karā.
Bažas pastiprinājis ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums atvērt ASV tirgu iepriekš aizliegtajai Krievijas dīzeļdegvielai, lai mazinātu cenu spiedienu ASV. Trīs Eiropas amatpersonas brīdināja, ka tas var kara līdzsvaru pagriezt par labu Krievijai, jo Vladimira Putina valdības ieņēmumi no fosilās degvielas eksporta pieaugs, bet Ukrainai trūkst līdzekļu.
Iesaldētie aktīvi
Samitā atkal tiek skatīts jautājums par simtiem miljardu eiro lielajiem iesaldētajiem Krievijas finanšu aktīviem Eiropas bankās. Lielākā daļa atrodas Briseles vērtspapīru depozitārijā Euroclear. Iepriekšēju mēģinājumu tos novirzīt Kijivai bloķēja Beļģijas valdība un citas valstis, baidoties no juridiskām prasībām. Zviedrija, Somija un Vācija vēlas jautājumam pievērsties vēlreiz. Šo valstu amatpersonas norāda, ka Eiropas Komisija sagatavos jaunu Ukrainas finansēšanas vajadzību novērtējumu un iespēju pārskatu, tostarp par aktīvu izmantošanu.
Vācijas kanclers Fridrihs Mercs paudis, ka aktīviem jāpaliek iesaldētiem Eiropā un lēmums esot Eiropas ziņā. Somijas premjerministrs Peteri Orpo uzsvēra: “Mums jāmēģina vēlreiz.” Zviedrijas ES lietu ministre Jesika Rosencrante sacīja, ka nedarīt neko nav variants. Beļģijas premjers Barts de Vēvers, galvenais darījuma pretinieks, norādīja, ka aktīvi būtu jāskata nākotnes miera vienošanās ietvaros.
Orpo kritizēja arī Trampa “briesmīgo darījumu” ar Putinu par dīzeļdegvielu un šķietamos ASV noteiktos ierobežojumus Starlink tehnoloģijai Ukrainas atbalstam.
Budžeta nesaskaņas
Samitu pārklāj arī strīds par ES nākamo ilgtermiņa budžetu. Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja vienoties līdz decembrim. “Taupīgās” valstis, piemēram, Vācija, Zviedrija un Nīderlande, vēlas ierobežot budžeta apmēru, bet Itālija un Rumānija atbalsta lielāku finansējumu reģionālajai attīstībai un lauksaimniecībai. Nākamajā mēnesī līderi tiksies papildu samitā.
