ES Aizsardzības aģentūra: Eiropa bruņojas par lēnu, lai līdz 2030. gadam būtu gatava aizsargāties pret Krieviju

Eiropas Aizsardzības aģentūras sagatavots ziņojums, kas paredzēts ES līderiem, secina, ka Eiropa nebruņojas pietiekami ātri un efektīvi, lai līdz 2030. gadam būtu gatava aizsargāties pret Krieviju. Ziņojumu, kura kopsavilkumu redzējusi aģentūra Reuters, pagājušajā gadā pasūtīja ES līderi, lai novērtētu progresu Eiropas aizsardzības stiprināšanā.

Mērķis panākt Eiropas aizsardzības gatavību līdz 2030. gadam tika izvirzīts, ņemot vērā bažas par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem Eiropai uzņemties lielāku atbildību par savu drošību.

Tomēr, kā norāda aģentūra, pašreizējie Eiropas valstu plāni, šķiet, nespēj sasniegt šo mērķi — trūkumi saglabājas tādās jomās kā gaisa un pretraķešu aizsardzība, sauszemes spēki, jūras spēki, munīcijas krājumi un droni. Ziņojumā uzsvērts, ka, lai līdz 2030. gadam sasniegtu aizsardzības gatavību, nepieciešams virzīties krietni tālāk un būtiski ātrāk nekā līdz šim.

Ziņojuma kopsavilkumā gan atzīts progress aizsardzības finansējumā, spēju attīstībā un rūpniecības gatavībā. Tomēr pašreizējais impulss un palielinātie ieguldījumi vēl nav pārtapuši pietiekami izvietojamos, ilgtspējīgos un savstarpēji savietojamos bruņotajos spēkos, un kritiski spēju trūkumi saglabājas. Ziņojuma autori norāda, ka līdzšinējie sasniegumi, lai gan bezprecedenta, joprojām nav pietiekami.

ES aizsardzības ministri ziņojumu plāno apspriest Briselē pirmdien, 28. septembrī, pirms tas tiks nodots izskatīšanai ES līderiem.

Krievija pastiprina uzbrukumus Ukrainas digitālajai infrastruktūrai

Paralēli ziņojumam par Eiropas gatavību, Financial Times ziņo, ka Krievija ir pastiprinājusi triecienus Ukrainas datu centriem un telekomunikāciju objektiem, izraisot interneta pārtraukumus Kijevā. Pēdējās dienās Krievijas spēki skāruši vairāku interneta pakalpojumu sniedzēju un hostinga uzņēmumu infrastruktūru, kā arī datu centrus Kijevā.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka naktī uz 24. septembri triecienus veikusi pret diviem telekomunikāciju centriem, apgalvojot, ka tie nodrošina sakaru pakalpojumus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ukrainas Digitālās transformācijas ministrija norāda, ka 23. un 24. septembra uzbrukumu dēļ ap 100 000 mājsaimniecību Kijevā un tā apkārtnē uz laiku palika bez interneta piekļuves.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha teicis, ka uzbrukumi traucējuši arī trauksmes brīdinājumu nosūtīšanu uz mobilajiem tālruņiem. Ukrainas amatpersonas brīdina, ka Krievija, iespējams, mēģina izraisīt plašākus pārtraukumus, kas apdraudētu banku, elektronisko maksājumu, uzņēmumu un valsts dienestu darbību.