Eksperts: Usmanova un Frīdmana svītrošana no sankciju saraksta bija daļa no plašākas politiskās spēles

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs pauda viedokli, ka Latvija ir ieguvēja no tā, ka publiski un skaidri iestājās pret Krievijas oligarhu Ališera Usmanova un Mihaila Frīdmana svītrošanu no Eiropas Savienības sankciju saraksta, lai gan galu galā valdība savus iebildumus atsauca.

Pēc eksperta domām, jāizsver, vai šī konkrētā cīņa būtu vērta riska zaudēt plašāku sankciju politiku un jau panāktās vienošanās. Viņš noraidīja skatījumu, ka Latvija stājusies pret lielajām ES valstīm, uzsverot, ka arī citas Baltijas un Ziemeļvalstis, kas parasti stingri atbalsta sankcijas, mainījušas nostāju par labu oligarhu svītrošanai.

Sankcijas kā tirgošanās objekts

Astukevičs atgādināja, ka sankciju jautājumi ES iepriekš vairākkārt izmantoti politiskai tirgošanai — piemēram, Ungārijas un Slovākijas praksē. Viņa vērtējumā pašreizējā situācija tādēļ nav unikāla. Tajā pašā laikā panāktā vienošanās pagarināt sankcijas aptuveni 3000 personām un vienībām, tostarp Vladimiram Putinam, uz 36 mēnešiem, nevis pārskatīt tās ik pēc pusgada, ir nozīmīgs sasniegums.

Francijas loma

Pēc eksperta vērtējuma, tieši Francijas nostājas maiņa ir kaut kas jauns, atšķirībā no Slovākijas, kuras nostāja ES sankciju jautājumos ir zināma un pastāvīga. Francija savu prasību pamatojusi ar nacionālās drošības apsvērumiem, ko saista ar Azerbaidžānā ieslodzīto Francijas pilsoņu lietu. Astukevičs uzskata, ka Usmanovs un Frīdmans šajā gadījumā bijuši drīzāk instrumenti plašākā Francijas ārpolitikas spēlē, nevis liecība par Francijas labvēlīgāku attieksmi pret oligarhiem.

Iespējamā Krievijas reakcija

Eksperts pieļāva, ka Krievija situāciju varētu izmantot, uzsverot Eiropas nogurumu no sankcijām vai akcentējot šķelšanos starp ES un Baltijas valstīm. Kā negatīvu aspektu Astukevičs minēja iekšpolitiskās debates, kas radījušas priekšstatu par nesaskaņām starp Latvijas ārlietu ministri un premjerministru starptautiskajā arēnā.