Eksperts: Krievija triecina civilo infrastruktūru, jo frontē panākumu nav
Analītiķis norāda, ka Krievijas pastiprinātie tālās darbības triecieni pa Ukrainas civilo infrastruktūru liecina par neveiksmēm frontes līnijā, nevis par militāru pārsvaru. Eksperts uzskata, ka šāda stratēģija nespēs mazināt Ukrainas apņēmību, taču tā kalpo arī kā spiediena instruments pret Rietumiem.
Krievija pēdējā laikā pārgājusi uz pastiprinātiem tālās darbības triecieniem pret Ukrainas civilo infrastruktūru, un, kā norāda vērotāji, šī pieeja skaidrojama ar to, ka Krievijas armija nav spējusi gūt panākumus frontes līnijā — pretēji, Ukrainas spēki vietām pat atgūst teritoriju. Uzbrukumi tiltiem, ūdenskrātuvēm un elektrostacijām tiek vērtēti kā kara noziegums, un to mērķis, iespējams, ir panākt situāciju, kurā Ukrainas pilsētas vienkārši vairs nav apdzīvojamas. Tomēr eksperti šaubās, ka tas spēs lauzt ukraiņu gribu turpināt pretošanos.
Paralēli triecieniem pilsētām Krievija pastiprina spiedienu arī uz Rietumiem — ārvalstu ambasādes Kijivā vairākkārt brīdinātas par iespējamiem draudiem, lai gan neviena no tām nav plānojusi pamest valsti. To vērtē kā propagandas instrumentu. Tiek izskanējusi arī retorika par draudiem Ukrainai piegādātās militārās ražotnes trieciena mērķiem un iespējamu kodolieroču lietošanu.
Rietumu reakcija
Neskatoties uz draudu rituāliju, Rietumu valstu solidaritāte ar Ukrainu, pēc eksperta vērtējuma, pašlaik saglabājas stabila — par to liecina, piemēram, Vācijas kanclera Frīdriha Merca nedēļas sākumā veiktais vizīte Ukrainā kopā ar ekonomikas delegāciju. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute savukārt uzsvēris, ka alianse ir aizsardzības organizācija un gatava aizstāvēt katru savu teritorijas pēdu saskaņā ar 5. pantu, vienlaikus noraidot Krievijas apgalvojumus par draudiem Kaļiņingradai kā absurdus.
Tika pieminēts arī Putina uzstāšanās Valdaja forumā, kurā viņš apgalvojis, ka Krievija septembrī ieguvusi 1300 kvadrātkilometru teritorijas — šo skaitli analītiķi no Kara izpētes institūta nosaukuši par neatbilstošu reālajai situācijai frontē. Eksperts uzsver, ka runa galvenokārt bijusi vērsta uz Krievijas iekšējo auditoriju, un jaunu elementu tajā bijis maz, izņemot draudus par Kaļiņingradas bloķēšanu un kodolieroču lietošanu.
Attiecībā uz iespējamām miera sarunām eksperts pauž skepsi — pēc viņa vārtiem, šis jautājums pašlaik ir praktiski bezizejas situācijā, lai gan sanāksmes un ziņas par to turpināsies. Putins esot nošķīris kritiku pret Eiropu no nokogtākas pozīcijas attiecībā uz ASV, uzsverot interesi par sarunām un izvirzot Ukrainas neitralitātes jautājumu.
