sestdiena, 2026. gada 8. augusts
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 8. augusts 09:20

Eksperts: kas notiks ar Igaunijas Ida-Virumā, kad beigsies 340 miljonu eiro fonda nauda?

Tartu Universitātes pētnieki brīdina, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds Ida-Virumā ir devis stimulu jauniem projektiem, taču nav skaidrs, kas notiks, kad fonda līdzekļi beigsies. Komentētājs Ēriks Gamzejevs aicina jau tagad plānot fonda nākamo posmu.

Foto: ERR (rus)

Tartu Universitātes zinātnieki portālā ERR Novaator publicējuši daļu no pētījuma par Ida-Virumā iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību. Pētījums, kas ilgs vairākus gadus un izmaksās gandrīz 1,5 miljonus eiro, tiek finansēts no Taisnīgas pārkārtošanās fonda — atbalsta mehānisma, kam jāpalīdz reģionam izdzīvot pēc tam, kad ES klimata politika faktiski izbeigs slānekļa rūpniecības laikmetu.

Galvenais secinājums nav pārsteigums

Aptaujas rezultāti liecina — ja reģionā ir darbavietas ar pienācīgu algu, skolas, ārstēšanās iespējas un pieejamas iespējas celt māju, cilvēki nesteidzas pamest savas mājas. Ja šā nav, viņi aizbrauc. Augsts bezdarbs un zemi ienākumi rada nedrošības sajūtu. Autors norāda, ka tas pats attiecas arī uz citiem no Tallinas un Tartu attālinātiem reģioniem — Ida-Virumaa atšķirība ir tā, ka ES oglekļa kvotu tirdzniecības noteikumi paātrināja slānekļa rūpniecības panīkumu.

Fonda nauda jau devusi rezultātus

Ar fonda atbalstu Narvā pabeigta pirmā kārta magnētu rūpnīcai, pie Peipusa ezera atvērts liels spa viesnīcas komplekss, tuvojas pabeigšanai kino studijas Jõhvi, Kohtla-Järves top rūpnieciskais parks, Auverē būvē skābekļa rūpnīcu. Desmitiem mazo uzņēmumu saņēmuši atbalstu jaunām ēkām un iekārtām, atbalstīti arī vietējie augstskolu koledžas un pašvaldību projekti, tostarp Alutaguse pagasta jaunā valdes ēka, Jõhvi sociālā māja un Kohtla-Järves bērnudārza atjaunošana.

Bažas par tempu un nākotni

Tomēr autors uzsver, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem slānekļa rūpniecības radītajiem ienākumiem un darbavietām fonda atbalsts ir salīdzinoši neliels. Daudzi ar atbalstu apstiprinātie projekti vēl nav pat sākuši būvniecību, daži uzņēmumi atteikušies no plāniem pārāk lielo risku dēļ, jo līdzās valsts atbalstam nepieciešams pārliecināt arī kreditorus un investorus. Autors aicina politiķus turpmākajās ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas reformās stingri aizstāvēt Igaunijas rūpniecības intereses un jau tagad sākt gatavot iespējamo fonda otro vai trešo posmu, lai iesāktie projekti nenoslāpst.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā