Eksperts: CSDD nozagtos datus krāpnieki varēs izmantot vēl gadiem ilgi
Kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš brīdina, ka pēc uzbrukuma CSDD nozagtie dati var nonākt Krievijas krāpnieku rokās un tikt izmantoti krāpniecībā vēl gadiem. Viņš uzsver, ka svarīgāk par uzbrucēja identitāti ir tas, kur dati galu galā nonāks.

Pēc nesenā kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš aicina pievērst uzmanību nevis tam, kas stāv aiz uzbrukuma, bet gan tam, kur iegūtie dati nonāks. Viņš neizslēdz, ka aiz uzbrukuma varētu stāvēt Latvijai nedraudzīga valsts, taču piebilst, ka pat tad, ja uzbrucējs bijis kāds cits, datus melnajā tirgū var iegādāties jebkurš, tostarp Krievijas krāpnieki.
Aizmirstas sistēmas kā vājākais posms
Strazdiņš stāsta, ka viņam bijušas zināmas vairākas CSDD sistēmu ievainojamības, kuras vēlāk novērstas, taču nevar izslēgt, ka kāda no tām palikusi neaizsargāta un tikusi izmantota. Pēc viņa vārdiem, visbiežāk uzbrukumiem izmanto pamestas un aizmirstas sistēmas, kuras iestādes uzskata par nesvarīgām, taču tieši tās hakeri izmanto vispirms.
Dati var cirkulēt gadiem
Eksperts norāda, ka nozagtos datus varēs izmantot vēl ilgus gadus – ar viņu sazinājušies krāpniecību upuri, kurus krāpnieki uzrunājuši ar vārdu un pirmslaulības uzvārdu, lai gan attiecīgā sieviete jau vairākus gadus bijusi precējusies. Tas liecinot, ka novecojuši dati datubāzēs saglabājas ilgstoši. Melnajā tirgū, pēc Strazdiņa teiktā, regulējuma nav – ikviens, kas maksā, var datiem piekļūt. Datus zog vieni cilvēki, bet tirgo tos tā sauktie datu brokeri, kuri tos piedāvā krāpniekiem.
Iespējamās krāpšanas shēmas
Krāpnieki varētu izmantot datus, lai sūtītu personalizētas īsziņas, piemēram, ar auto reģistrācijas numuru un norādi uz izdomātu ceļu satiksmes pārkāpumu, maskējot sūtītāju kā CSDD. Vienīgā pazīme, kas atklāj krāpšanu, esot saite, kas ved nevis uz oficiālo CSDD vietni, bet uz tai līdzīgu viltus lapu. Strazdiņš uzskata, ka galvenais motīvs uzbrukumam ir nauda, nevis reputācijas veidošana.
Kontekstā par pašu uzbrukumu
"Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns otrdien atklāja, ka nozagtie dati iegūti no CSDD maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā. Uzbrukums noticis 8. augusta naktī, taču CSDD par to ziņojusi tikai 10. augusta vakarā. Teivāns skaidroja, ka "Cert.lv" šajā infrastruktūrā nebija redzamības, jo CSDD iepriekš bija atteikusies no tās pakalpojumiem. Premjers Andris Kulbergs nav izslēdzis, ka aiz uzbrukuma varētu stāvēt cita valsts.

/nginx/o/2026/08/18/17856672t1h2bd8.jpg)
