Eksperti: suņa uzbrukums cilvēkam automātiski nenozīmē eitanāziju
Veterinārmedicīnas doktors Ilmārs Dūrītis un kinoloģe Ilze Pētersone–Godmane TV24 raidījumā skaidro, ka lēmums par suņa eitanāziju pēc uzbrukuma cilvēkam jāpieņem, rūpīgi izvērtējot notikušo, nevis automātiski. Viņi norāda, ka jāmeklē līdzsvars starp sabiedrības drošību un dzīvnieku aizsardzību.
TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” eksperti diskutējuši par to, kā pareizi rīkoties gadījumos, kad suns uzbrucis cilvēkam un vai tas automātiski nozīmē nepieciešamību dzīvnieku eitanazēt.
Veterinārmedicīnas doktors un Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents Ilmārs Dūrītis uzsver, ka lēmums par eitanāziju jāpieņem, rūpīgi izvērtējot nodarīto miesas bojājumu smagumu un konkrētos apstākļus. Viņaprāt, ne katrs suņa nodarīts savainojums automātiski nozīmē, ka dzīvnieks jāeitanazē – piemēram, atšķirīga situācija ir gadījumos, kad suns sakož savu saimnieku vai asistentu veterinārārsta kabinetā. Dūrītis norāda, ka pasaulē jau ir izstrādātas sakošanas smaguma skalas, kas ļauj objektīvāk izvērtēt notikušo.
Tajā pašā laikā viņš atzīst – ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus, būtu absurdi liegt iespēju tiesiski reaģēt. Pēc Dūrīša teiktā, būtiski ir rast līdzsvaru starp sabiedrības un cilvēka drošību, no vienas puses, un dzīvnieku aizsardzību, no otras.
Iespējamais atkārtošanās risks
Latvijas Kinoloģiskās federācijas viceprezidente Ilze Pētersone–Godmane piekrīt, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli, taču vērš uzmanību uz iespējamu atkārtota uzbrukuma risku. Viņasprāt, pēc notikuša uzbrukuma jānoskaidro, vai attiecīgais suns arī turpmāk varētu apdraudēt cilvēkus un vai tā turēšana izolācijā vai stingrā uzraudzībā patiešām atbilstu sabiedrības interesēm.
Pētersone–Godmane piebilst, ka sunim, kurš reiz uzbrucis un sajutis pārākuma sajūtu pār cilvēku, ir tendence šādu rīcību atkārtot.
Pilna intervija translēta TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum”.
/nginx/o/2019/05/13/12160700t1h9f9f.jpg)