Eksperti: Igaunijas vēstures stundās neizvairās no sarežģītām tēmām
Divu Igaunijas izglītības ekspertu skaidrojumā, skolu vēstures mācību stundās netiek apieti grūti un pretrunīgi jautājumi, tostarp Otrais pasaules karš. Viņi atspēko apgalvojumu, ka daudzperspektīvā pieeja apdraud nacionālo identitāti.
Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas eksperte pirmsskolas un pamatizglītības jautājumos Mare Oja un vēstures skolotāja Tiina-Mall Kreem noraidīja literatūrzinātnieces Mārijas Vaino nesen pausto bažu, ka Igaunijas skolas vēstures stundās izvairās no sarežģītām un sāpīgām tēmām, piemēram, Otrā pasaules kara. Eksperti uzsver, ka ikdienas mācību prakse ir tieši pretēja Vaino aprakstītajai.
Oja, kas sagatavojusi vēstures skolotāju ceļvedi Tartu Universitātes projekta "RITA-Ränne" ietvaros, norāda, ka šī dokumenta mērķis nav palīdzēt skolotājiem izvairīties no pretrunīgiem tematiem. "Mēs nevaram ignorēt strīdīgos jautājumus. Mēs apkopojām uz pētījumiem balstītus paņēmienus no dažādām valstīm, lai palīdzētu skolotājiem pārvaldīt sensitīvus tematus klasē," viņa teica.
Atbildot uz Vaino kritiku, Oja atzina, ka Otrais pasaules karš ir viens no grūtākajiem tematiem, daļēji etnisko grupu atšķirīgo perspektīvu dēļ. Tomēr mācību procesā mērķis ir attīstīt vēsturisko domāšanu un strādāt ar dokumentiem zinātniskā pamatojumā, nevis tikai spēcīgi paļauties uz emocijām vai dzimtas stāstiem.
Ari Kreema noraidīja apgalvojumu, ka skolotāji apiet neērtās tēmas. Viņa uzsvēra, ka daudzperspektīvā vēstures mācīšana palīdz skolēniem atpazīt propagandu un izprast pagātni, turklāt šodien Igaunijā ir skolēni no dažādām vidēm, tostarp no Ukrainas. "Kad mēs klasē apspriežam Otrā pasaules kara notikumus, tajos ietilpst igauņi, krievi, ukraiņi, vācieši un somi," viņa teica. "Mēs skatāmies uz šiem notikumiem kā uz vēsturiskiem un cenšamies tos aplūkot bez ideoloģijas."
Abas ekspertes noraidīja arī apgalvojumu, ka Igaunijas vēsture tiktu marginalizēta mācību programmās. Oja norādīja, ka Igaunijas vēsture netiek mācīta izolēti, bet kontekstā ar pasaules un Eiropas vēsturi. Kreema piebilda, ka demokrātija ļauj paust dažādus viedokļus, taču diskusija ir būtiska kopējo vērtību veidošanai. Ekspertu ieskatā kritika, kas nav balstīta klasē vai mācību saturā, ir netaisnīga pret skolotājiem.
