Eksperte: pēc Berlīnes uzbrukuma jāuzlabo informācijas apmaiņa par islāmisma riskiem
Pēc islāmisma motivēta uzbrukuma Berlīnes CSD pasākumā, kur uzbrucējs bijis policijai zināms riska persona, ekstrēmisma pētniece brīdina par iestāžu pieļautām kļūdainām riska novērtējuma metodēm.
Berlīnē notikušais islāmisma motivētais uzbrukums CSD (praida) pasākumam raisījis jautājumus par to, kā persona, kas policijai jau bija zināma kā potenciāls apdraudējums, spēja to izdarīt. Podkāstā "Berlin Playbook" žurnāliste Rixa Fürsen par šo tēmu runāja ar ekstrēmisma pētnieci Gīldenu Henemani, kura vada Bavārijas ieslodzījuma vietu sistēmas centrālo koordinācijas struktūru pasākumiem pret ekstrēmismu.
Henemane, kas ir politoloģe un orientāliste, norāda, ka iestādes, iespējams, pieļāvušas kļūdainu situācijas novērtējumu. Viņa brīdina, ka tas vien, ka persona publiski distancējas no tādām organizācijām kā "Islāma valsts", automātiski nepadara to par nekaitīgu — šāda distancēšanās nedrīkstētu tikt uztverta kā apdraudējuma mazināšanās pazīme.
Prasība pēc ciešākas sadarbības
Henemane aicina nodrošināt pilnīgu un netraucētu informācijas apmaiņu starp policiju un tiesām. Pēc viņas domām, šo apmaiņu nedrīkst kavēt nepamatoti stingra datu aizsardzības prakse, kas faktiski var traucēt savlaicīgi identificēt bīstamus indivīdus.
Henemane ir arī Vācijas Federālās iekšlietu ministrijas konsultatīvās padomes locekle jautājumos par islāmisma novēršanu un apkarošanu. Šajā lomā viņa iestājas par to, lai radikalizācijas procesus varētu apturēt pēc iespējas agrāk, īpašu uzmanību pievēršot skolām kā vietai, kur šādi procesi var sākties.
Viņa arī uzsver, ka sabiedrībai jāpārtrauc izvairīties no atklātas islāmisma tēmas apspriešanas, ko bieži izraisa bailes no stigmatizācijas. Pēc Henemanes domām, šāda tabu radīšana kavē efektīvu problēmas risināšanu.
