Eiropas Savienībā stājas spēkā vienotā patvēruma sistēma: ko tas nozīmē patvēruma meklētājiem?
Piektdien stājas spēkā jaunā Kopējā Eiropas patvēruma sistēma (CEAS), kas paredz obligātas robežpārbaudes ārējās robežās, lai paātrinātu procedūras patvēruma meklētājiem no valstīm ar zemu atzīšanas līmeni.
Jaunā kārtība pie ES robežām
Pēc vairāku gadu sagatavošanās darbiem piektdien stājas spēkā viena no nozīmīgākajām patvēruma tiesību reformām Vācijā un visā Eiropas Savienībā. Jaunā Kopējā Eiropas patvēruma sistēma (CEAS) paredz, ka patvēruma meklētājiem jāiziet obligāta provizoriskā pārbaude pie ES ārējām robežām, cenšoties paātrināt procedūras cilvēkiem no valstīm ar zemu patvēruma atzīšanas līmeni.
Tas nozīmē, ka patvēruma meklētāji no tādām valstīm kā Pakistāna, Irāna, Krievija, Turcija un Nigērija tiks pakļauti paātrinātām robežprocedūrām nometnēs, kas lielā mērā ir slēgtas. Saskaņā ar Eurostat datiem, mazāk nekā 20% patvēruma meklētāju no šīm un desmitiem citu valstu atzīšanas tiesības uz patvērumu tiek atzītas.
Ekspertu šaubas par efektivitāti
Imigrācijas eksperts un domnīcas "European Stability Initiative" dibinātājs Geralds Knauss pauž šaubas par reformas darbību. Viņš norāda, ka joprojām būs grūti deportēt cilvēkus uz viņu izcelsmes valstīm, jo noraidītie patvēruma meklētāji, visticamāk, vienkārši pārcelsies uz citu ES valsti. "Patiesībā vienmēr ir bijis tā, ka valstis, kurās patvēruma meklētāji ierodas pirmie, ir atbildīgas par viņu pieteikumu izskatīšanu. Vienkārši tas nav strādājis. Kāpēc lai tas strādātu tagad?" viņš jautā.
Kam tiks piemērotas robežprocedūras?
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, lielākās patvēruma meklētāju grupas 2025. gadā bija no Afganistānas un Sīrijas. Šo valstu pilsoņiem patvēruma atzīšanas līmenis pārsniedz 20%, tāpēc viņi netiek pakļauti robežprocedūrām, bet gan parastajām patvēruma procedūrām. Atbildība par šīm procedūrām joprojām gulstas uz pirmās ieceļošanas valstīm.
Knauss norāda, ka, lai gan Vācija un Austrija neatrodas pie ES ārējām robežām, pēdējo 10 gadu laikā vairāk nekā puse no visiem veiksmīgajiem patvēruma pieteikumiem ES tika piešķirti tieši šajās valstīs. Viņš uzskata, ka tas nemainīsies, un skaitļus vairāk ietekmēs notikumi patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs, nevis ES tiesību akti.
Vācijas plāni un izaicinājumi
Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts uzskata, ka jaunie CEAS noteikumi atvieglos Vācijai patvēruma meklētāju nosūtīšanu uz valsti, kurā viņi pirmo reizi ieceļoja ES. Lai atvieglotu slogu šīm valstīm, CEAS paredz, ka citām ES dalībvalstīm jāizrāda "obligāta solidaritāte", uzņemoties patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu. Nav skaidrs, kā tas darbosies praksē, bet koordināciju uzticēts veikt Eiropas Komisijai. Polija un Ungārija jau iepriekš atteikušās piedalīties.
Tikmēr Vācija šogad neplāno uzņemt nevienu patvēruma meklētāju, jo esot pārslogota, paziņoja iekšlietu ministrija. Lai veicinātu patvēruma meklētāju atgriešanu no Vācijas uz atbildīgajām ES valstīm, federālā valdība plāno izveidot "atgriešanas centrus" visās Vācijas zemēs. Tomēr pašlaik ir tikai divi šādi centri – Hamburgā un Eizenhitenštatē. Saskaņā ar ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta vienošanos kādā brīdī vajadzētu būt iespējai deportēt nesekmīgos patvēruma meklētājus no Eiropas Savienības uz trešajām valstīm. Šim nolūkam tur plānots būvēt "atgriešanas centrus", taču pašlaik tie pastāv tikai uz papīra.
Robežkontroles un nākotnes perspektīvas
Pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits Eiropā un Vācijā pēdējos divus gadus ievērojami samazinājās, ko ministrs Dobrindts skaidro ar Vācijas un deviņu citu ES dalībvalstu īstenotajām visaptverošajām robežkontrolēm. Tomēr Eiropas Komisija ir aicinājusi Vāciju pakāpeniski atcelt šīs kontroles tagad, kad stājusies spēkā jaunā CEAS. Dobrindts tomēr uzsver nepieciešamību turpināt robežkontroles, lai neraidītu nepareizus signālus pasaulei.
Vācijas Federālajam Migrācijas un bēgļu birojam (BAMF) ES patvēruma reforma nozīmēja lielu darba apjomu. Datu apstrāde un darba plūsmas bija jāsaskaņo ar sarežģītāko likumdošanu, un daudzi darbinieki bija jāapmāca. Eiropas Komisija nesenā ziņojumā atzīmēja, ka Vācija vēl neatbilst CEAS prasībām dažās jomās, tāpat kā daudzas citas valstis, tostarp Grieķija un Itālija. ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners norādīja, ka CEAS reformas ieviešana 12. jūnijā ir ceļojuma sākums, nevis beigas.
