Eiropas Padomes asambleja aicina iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas kompensācijām

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (PACE) pieņēmusi rezolūciju, kurā dalībvalstis un novērotājvalstis tiek aicinātas veikt konkrētus pasākumus, lai risinātu situāciju saistībā ar Krievijas atteikšanos pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus.

Saskaņā ar PACE sniegto informāciju, Krievija ir parādā vairāk nekā 3,3 miljardus eiro nesamaksātas kompensācijas, ko piešķīrusi ECT, taču turpina ignorēt savas juridiskās saistības un atsakās sadarboties ar Eiropas Padomes uzraudzības mehānismiem.

Rezolūcijas galvenie punkti

Rezolūcijā asambleja aicina pārvirzīt iesaldētos Krievijas valsts aktīvus Ukrainas un Ukrainas cietušo kompensēšanai pēc tam, kad tiesa pasludinās spriedumus starpvalstu lietās. Tāpat dalībvalstīm jānodrošina, lai to nacionālā tiesību sistēma ļautu šos tiesas piešķirtos atlīdzinājumus izpildīt arī valsts iekšienē.

Asambleja aicinājusi dalībvalstis un Eiropas Savienību noteikt mērķētas individuālas sankcijas pret konkrētām personām, kas atbildīgas par smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri fiksēti ECT spriedumos.

PACE arī prasījusi saglabāt visus lietu materiālus, kas saistīti ar sūdzībām pret Krieviju, aizsargāt nelikumīgi deportēto Ukrainas bērnu personas datus un sniegt pilnīgu informāciju par šiem bērniem, izmantojot atbilstošu starptautisku mehānismu.

Konteksts

Ukrainas delegācija PACE jau iepriekš norādījusi, ka izmantos plenārsēžu debates, komiteju sanāksmes un divpusējas tikšanās, lai vērstu uzmanību uz masveida Krievijas uzbrukumiem civiliem mērķiem un kritiskajai infrastruktūrai, humanitāro situāciju okupētajā Oleškos teritorijā, kā arī Ukrainas vajadzībām ziemas periodā. Delegācija plānojusi īpaši akcentēt kompensāciju izmaksu saskaņā ar ECT spriedumiem.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja jau agrāk piedāvājusi mehānismu, kā iesaldētos Krievijas līdzekļus novirzīt Ukrainai, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem.