Eiropas gāzes tirgu vasarā satricina sankcijas, Tuvo Austrumu spriedze un metāna strīds
Jūlijā Eiropas gāzes tirgu vienlaikus ietekmēja trīs notikumi — Grieķijas piekāpšanās atbloķēja jaunu ES sankciju paketi pret Krieviju, Tuvo Austrumu vardarbība sadārdzināja gāzi, bet ES un naftas un gāzes nozare strīdas par jaunajiem metāna noteikumiem.
Eiropas Savienības enerģētikas politiku šī gada vasarā ietekmējuši vairāki savstarpēji nesaistīti, taču nozarei nozīmīgi notikumi, kas kopā parāda, cik trausls ir kontinenta gāzes apgādes līdzsvars.
Grieķijas piekāpšanās atbloķē sankcijas
Jūlija beigās Grieķija panāca vienošanos, kas atrisināja strīdu par Krievijas gāzes piegādēm trešajām valstīm. Šī vienošanās ļāva ES virzīt tālāk kārtējo sankciju paketi pret Krieviju. Vienlaikus tika nolemts uz 12 mēnešiem iesaldēt cenu griestus Krievijas jēlnaftai, tādējādi uz gadu saglabājot pašreizējo režīmu bez izmaiņām.
Vardarbība Tuvajos Austrumos ceļ cenas
Dažas dienas iepriekš, jūlija vidū, dabasgāzes cenas pieauga pēc atkārtotas vardarbības uzliesmojuma Tuvajos Austrumos. Tirgus dalībnieki pauda bažas, ka nestabilitāte Hormuzas šaurumā — vienā no pasaules svarīgākajiem enerģijas transporta koridoriem — var kļūt par pastāvīgu riska faktoru, kas jāiekļauj cenās. Situāciju papildina bažas par iespējamu piegāžu trūkumu un pieaugošo pieprasījumu Āzijā.
Strīds par metāna noteikumiem
Trešais notikums saistīts ar ES plānotajiem metāna emisiju ierobežojumiem. Naftas un gāzes uzņēmumi brīdinājuši, ka jaunie noteikumi varētu piespiest tos pārtraukt eksportu uz Eiropu. Eiropas Komisija tomēr šos brīdinājumus vērtē kritiski, uzskatot, ka nozare pārspīlē draudus, lai panāktu regulējuma mīkstināšanu.
Kopā šie trīs notikumi liecina, ka ES enerģētikas politika joprojām tiek veidota starp nepieciešamību saglabāt spiedienu uz Krieviju, ģeopolitisko risku pārvaldību un centieniem virzīt uz priekšu klimata mērķus, nezaudējot piegāžu drošību.
