Eiropā pieaug pretestība datu centru būvniecībai, kavējot AI plānus
Eiropas valstis vēlas mazāk paļauties uz ASV mākoņdatošanu, taču jaunu datu centru būvniecība sastopas ar vietējo iedzīvotāju un politiķu pretestību ūdens un elektrības patēriņa dēļ. Eiropas Komisija tagad ieviesīs jaunu caurskatāmības sistēmu šīm iekārtām.
Eiropas valstis un uzņēmumi arvien vairāk vēlas glabāt datus Eiropā, nevis Amerikas Savienotajās Valstīs, kas joprojām ir pasaules līderis skaitļošanas jomā. Taču šī digitālā suverenitāte prasa arvien vairāk kontinenta resursu — gan ūdeni, gan elektrību.
Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas ministrijas datiem, uz katru patērēto kilovatstundu elektrības datu centru dzesēšanai vidēji tiek izlietoti no 0,4 līdz 4,4 litriem ūdens. Šī vasara Eiropā bija karstākā kopš novērojumu sākuma, un dažviet ūdens patēriņš tika ierobežots gan iedzīvotājiem, gan lauksaimniecībai, gan pat kodolelektrostacijām, kas raisa bažas par datu centru nākotnes ietekmi.
Elektrības patēriņš un jauns regulējums
Somijas elektrotīkla operators Fingrid prognozē, ka elektrības patēriņš varētu pieaugt gandrīz par 40%, ja tiktu īstenoti visi projekti ar parakstītiem pieslēguma līgumiem. Reaģējot uz šīm bažām, Eiropas Komisija šonedēļ paziņoja par jaunu shēmu, kas datu centriem ar jaudu virs 500 kW noteiks efektivitātes klasi, ņemot vērā arī to ietekmi uz tīklu un siltuma atkārtotu izmantošanu.
Protesti pret jauniem objektiem
Lielākie datu centri līdz šim koncentrējušies pie Frankfurtes, Londonas, Amsterdamas, Parīzes un Dublinas, taču tīkla ierobežojumu dēļ jauni objekti tagad top arī tādās vietās kā Groningena, Barselona un Brisele, kā arī lauku apvidos. Tas izraisa arvien biežākus protestus. Austrijas pilsētā Lincā simtiem cilvēku protestēja pret Google plānoto datu centru Kronstorfā. Īrijā rakstniece Sally Rooney vadīja veiksmīgu kampaņu, kas atcēla būvatļauju datu centram Killalas ciemā. Francijā, Etreše ciemā, vairāki vietējie politiķi atkāpušies no amata pēc Google plāniem tur būvēt datu centru, kam pilnā jaudā būtu nepieciešami līdz pat 1,1 gigavati elektrības — apjoms, kas līdzvērtīgs vienas kodolelektrostacijas saražotajam.
Datu centru operatori norāda, ka objektus var projektēt energoefektīvāk — piemēram, Marseļā topošais centrs izmantos dzesēšanas sistēmu bez ūdens patēriņa, bet Skandināvijā daži centri novada servera radīto siltumu centralizētās apkures sistēmās.
