Džeimss Greiems un Īans Makellens izdod filmu par angļu identitāti
Pirms Pasaules kausa izlases pirmās izslēgšanas spēles izdots īsfilma 'Love Letter to England', kas pēta, ko nozīmē būt anglim. Projekts ir daļa no Apvienotās Karalistes iniciatīvas 'Nacionālā saruna', kuras mērķis ir vākt iedzīvotāju viedokļus par piederības sajūtu un nākotnes vīziju.
Apbalvotais dramaturgs Džeimss Greiems un aktieris Īans Makellens izdevuši īsfilmu 'Love Letter to England' (Mīlestības vēstule Anglijai), kas veltīta angļu identitātes izpētei. Filmas pirmizrāde notikusi Pasaules kausa izcīņas laikā, pirms Anglijas izlases pirmās izslēgšanas spēles.
Darbs ir daļa no iniciatīvas 'Nacionālā saruna' (National Conversation), kas sākta pagājušajā mēnesī. Iedzīvotāji aicināti atstāt 60 sekunžu balss ziņojumus, daloties pārdomās par Anglijas komandas atbalstīšanu, piederības sajūtu un valsti, kādā vēlas dzīvot. Projekts ir daļa no Neatkarīgās komisijas kopienas un saliedētības jautājumos, kuru vada bijušais konservatīvais ministrs Sajids Džavids un bijušais leiboristu deputāts Džons Krudass.
Greiems norādījis, ka sociālās saites un lietas, kas savieno cilvēkus, 'ir nolietojušās un lūst', un tas ir noticis ilgu laiku. Viņš uzsvēris, ka fiziskās sabiedriskās telpas zudums – augstu ielu un pilsētu centru sabrukums – ir veicinājis vientulību un atsvešināšanos, kas skar gan vecākus, gan jaunākus cilvēkus. 'Jaunieši ir vientuļākā paaudze, kāda jebkad bijusi,' viņš piebildis.
Komisija, ko sasaucis labdarības fonds Together Coalition, kuru līdzdibināja nogalinātās deputātes Džo Koksas atraitnis Brendans Kokss, cenšas izstrādāt kopīgu nākotnes redzējumu laikā, kad valstī valda dziļas politiskas un sociālas domstarpības. Greiems atzinīgi novērtējis, ka iniciatīva ir 'no apakšas uz augšu' – tā balstās uz iedzīvotāju pieredzi kopienās.
Filmas veidotāji atzīmē, ka tādi notikumi kā Pasaules kauss rada 'kolektīvu eiforiju' – sajūtu, ka īsu brīdi esam daļa no viena stāsta. Greiems arī atzinis, ka ideja par angļu identitāti daļai sabiedrības rada diskomfortu, jo dažas grupas ir mēģinājušas tās izslēgt. Viņš aicinājis progresīvos spēkus neatteikties no angļu simboliem.
Aptaujas liecina, ka to cilvēku skaits, kuri uzskata 'britiskumu' par iedzimtu iezīmi, pēdējos divos gados gandrīz divkāršojies. Liela daļa Reform UK atbalstītāju uzskata, ka baltā ādas krāsa ir svarīga nacionālā iezīme, un ka Lielbritānija kļuvusi pārāk etniski daudzveidīga. Tikmēr Rīšī Sunaks, sniedzot liecību komisijai, sevi raksturojis kā 'britu, angli un britu aziātu'.
Greiems atzīmējis, ka daudzi cilvēki lepojas ar savu dzimto vietu – 'esmu jorkšīrietis' vai 'esmu no Satonkoldfīldas' – bet citi nejūtas lepni par savu valsti, nespējot to izskaidrot. Viņš aicinājis ieklausīties cilvēkos: ko viņi vēlas, lai aizstātu zudušās kopienas tradīcijas, piemēram, pūtēju orķestrus.
