Cilvēktiesību aktīvisti: FDD represijas pārvērtusi par propagandas rīku
Krievijas cilvēktiesību projekts «Politieslodzīto atbalsts. Memoriāls» secina, ka Federālais drošības dienests aizturēšanu video izmanto iebiedēšanai. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šādu video īpatsvars ziņās ir dubultojies.
Krievijas Federālais drošības dienests (FDD, valsts drošības iestāde) politiskās represijas ir pārvērtis par propagandas instrumentu. Tā secināts cilvēktiesību projekta «Politieslodzīto atbalsts. Memoriāls» ziņojumā. Pēc projekta datiem, kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ziņu īpatsvars ar aizturēšanu, kratīšanu un pratināšanu video ir pieaudzis divreiz.
Ko pētīja
Projekta eksperti izvērtēja 70 politiski motivētas krimināllietas. Pētījumā «FDD rīlsi: aiz efektīgu aizturēšanu kadriem» viņi raksta, ka dienests video veidošanu sabiedrības iebiedēšanai ir nodevis gandrīz pilnīgi plūsmas režīmā.
Memoriāls apgalvo, ka visi analizētie video veidoti pēc vienota šablona: aizturēšana, kratīšanā atrasto priekšmetu demonstrēšana, aizturētā pārvešana un viņa atzīšanās.
Galvenie secinājumi
Operatīvā «nozieguma» filmēšana pirms aizturēšanas konstatēta tikai sešās lietās no 70. Visās tajās bijusi operatīvā provokācija: drošības spēki paši sazinās ar cilvēku, pierunā viņu veikt darbību, nofilmē to un pēc tam sarīko šķietamu «atmaskošanu».
Aptuveni ceturtdaļā aizturēšanas ainu ir skaidras inscenējuma pazīmes. Daudzos video redzama aizturētos pazemojoša attieksme un bargas darbinieku darbības. Divas trešdaļas video ir spēka pielietošanas kadri: cilvēkus gāž zemē, tur galvu ar kājām, par matiem spēcīgi paceļ operatora priekšā. Citā formātā rīta reidos puspliku cilvēku filmē gultā, lai parādītu viņu pilnīgu bezspēcību.
Projekta vadītājs Sergejs Davidis medijam «Eho» sacīja, ka acīmredzami pastāv politiskā griba šādi pavadīt līdzīgas kriminālvajāšanas.
Video mērķi
Eksperti secina, ka FDD izveidojusies vesela sistēma propagandai paredzētu video ražošanai. Tās uzdevumi ir radīt pilnīgas kontroles gaisotni, demoralizēt un iebiedēt nelojālos, brīdināt no nevēlamām darbībām, parādīt dienesta efektivitāti un uzspiest savu versiju par konkrēto lietu. Tā kā īsti kadri ne vienmēr izskatās iespaidīgi, tapuši inscenēti video, un lielākā daļa dienesta publicēto materiālu ir tieši tādi. Pēc aktīvistu domām, šis «videoprodakšns» ir spīdzināšanas prakses turpinājums, kas Krievijas drošības struktūrās, īpaši FDD, kļuvusi vispārēja.
