Butusovs: ASV izlūkdatu apmaiņas pārtraukšana būtu sāpīgs trieciens, bet Ukrainu tas nepadarītu bezspēcīgu
Žurnālists un bezpilota lidaparātu rotas komandieris Jurijs Butusovs intervijā Ukrainska Pravda vērtē iespējamo ASV izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu. Viņš uzskata, ka tas Ukrainai būtu zaudējums, bet ne pārtraukta pretošanās, un ka Krievija karu plāno turpināt vēl vairākus gadus.
Ukrainas bruņotie spēki 14. oktobra rītā konstatēja, ka droniem ar Starlink termināļiem sāka pazust sakari. Tas notika pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem pārtraukt izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, ja tā turpinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Dažas dienas agrāk pretgaisa aizsardzības vienības ar kavēšanos saņēma signālus par Krievijas ballistisko raķešu izšaušanu. Oficiāla skaidrojuma nav, bet gan Tramps, gan uzņēmuma SpaceX īpašnieks Īlons Masks noliedza savu saistību ar kosmosa sakaru ātruma samazināšanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 17. oktobrī Briselē sacīja, ka iepriekšējie rādītāji vēl nav atjaunoti, un nosauca notikušo par “plānotu speciālo operāciju”.
Par iespējamām kara sekām intervijā Ukrainska Pravda runāja Jurijs Butusovs, žurnālists un bezpilota lidaparātu rotas komandieris brigādē “Hartija”.
Izlūkdatu nozīme
Butusovs norāda, ka Ukraina ir ļoti atkarīga no NATO valstu, pirmām kārtām ASV, izlūkdatiem. Viņaprāt, ASV ir efektīvākais izlūkošanas tīkls pasaulē: tās ar satelītu palīdzību kontrolē Krievijas teritoriju, fiksē raķešu izšaušanu un aviācijas lidojumus, kā arī pārtver sakarus. Zaudējums būtu sāpīgs, taču pretošanos neapturētu, jo palīdzību turpina sniegt Eiropas partneri un darbojas Ukrainas izlūkdienesti.
Viņš uzskata, ka Trampa administrācijai šāds solis nāktu par sliktu, jo ASV bruņotie spēki un specdienesti pārsvarā atbalsta Ukrainu. Lai stiprinātu ietekmi Vašingtonā, Ukrainai, pēc viņa domām, jāveido sistemātisks lobēšanas un informatīvais darbs, izmantojot diasporu un proukrainiski noskaņotos spēkus.
Krievijas mērķi
Butusovs nepiekrīt, ka Krievija būtu zaudējusi iniciatīvu frontē: viņaprāt, tā saglabāta lielākajā daļā posmu. Viņš norāda, ka Krievijas virzīšanās tempi 2026. gadā ir zemāki nekā pērn, bet augstāki nekā 2023. gadā. Pēc viņa vērtējuma, Krievija vēlas piespiest Ukrainu atzīt Krimas, Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabala aneksiju, un, ja nekas nemainīsies, karu var turpināt vēl vismaz trīs līdz piecus gadus.
Butusovs arī uzskata, ka Trampa miera plānā nav garantiju, kontroles un sodu mehānisma, tāpēc to nevar uzskatīt par reālistisku.
