Britu jūras droniem konstatēta datu sūtīšana uz Ķīnu
Britu laikraksts The Telegraph vēsta, ka Karaliskā flotes izlūkošanas jūras droniem uzstādītās Ķīnas ražojuma kameras slepeni sūtījušas datus uz ierīci Ķīnā, liekot Aizsardzības ministrijai atslēgt to interneta savienojumus. Ministrija apgalvo, ka pierādījumu par piekļuvi vai datu noplūdi nav konstatēts, taču gadījums raisījis bažas par iespējamu Pekinas izspiegošanu.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ir spiesta atslēgt interneta savienojumus visiem jūras izlūkdroniem K3 Scout, jo atklāta aizdomīga datu sūtīšana uz Ķīnu, vēsta laikraksts The Telegraph, atsaucoties uz avotu aizsardzības nozarē.
Runa ir par kuģošanas līdzekļiem, kas paredzēti Karaliskā flotes elites vienību misijām Persijas līcī. Droniem uzstādītas Ķīnā ražotas komponentes, kuras, kā izrādījies, slepeni pārraidījušas informāciju uz ierīci Ķīnas Tautas Republikā.
Kameras darbojušās kopš marta
Aptuveni 12 miljonus mārciņu vērtos dronus, kas ekspluatācijā kopš 2026. gada marta, piegādājusi kompānija Kraken Technology Group, bet to kameras izgatavojis apakšuzņēmējs, kurš savulaik garantējis to drošību. Izmeklēšana atklāja, ka kameras uz IP adresi Ķīnā sūtījušas tā sauktos "pulsa signālus" — datus, kas apliecina ierīces darbību tiešsaistē.
Aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņoja, ka problēma atklāta plānveida kiberdrošības riska izvērtējuma laikā. Pēc rūpīgas pārbaudes neesot atrasti pierādījumi, ka kāds būtu piekļuvis ministrijas datiem vai sistēmām vai ka tie tikuši nodoti trešajām personām.
Bažas par izspiegošanu
Tomēr atklātā noplūde raisījusi bažas, ka Pekina varētu mēģināt izspiegot Lielbritānijas militārpersonas. Avots laikrakstam norādījis uz "nopietnu kļūdu" komponenšu izcelsmes pārbaudē un zaudēto uzticību ražotājam. Papildu satraukumu rada tas, ka droni atradušies netālu no vietām, kur notikušas augsta līmeņa speciālo vienību apspriedes, un kameras turpinājušas darboties pat pēc dronu izslēgšanas.
K3 Scout droni bija daļa no Londonas piedāvātā aizsardzības paketes kuģošanas brīvības nodrošināšanai Hormuza šaurumā.
Jau 2025. gadā Lielbritānijas izlūkdienests MI5 brīdināja parlamenta deputātus par pastāvīgiem Ķīnas izlūkdienestu mēģinājumiem ietekmēt un vākt konfidenciālu informāciju, tostarp izmantojot darba meklēšanas platformas. 2020. gadā Lielbritānija aizliedza Ķīnas telekomunikāciju ražotājam Huawei piedalīties valsts 5G tīkla izbūvē drošības apsvērumu dēļ, un kopš tā laika vairāki piegādes ķēžu drošības trūkumi likuši ministrijai izslēgt Ķīnas izcelsmes iekārtas un kameras no svarīgiem objektiem.