Bosnijā un Hercegovinā noslēgusies balsošana, kas ietekmēs valsts virzību uz ES

Svētdien Bosnijā un Hercegovinā noslēdzās balsošana parlamenta vēlēšanās un vēlēšanās, kurās tiek izraudzīti arī trīs valsts prezidentūras locekļi — pārstāvji no bosniešu, horvātu un serbu tautībām. Pirmie provizoriskie rezultāti tiek gaidīti vēlā svētdienas vakarā.

Eiropas Savienības jautājums centrā

Viena no šo vēlēšanu nozīmīgākajām tēmām bija valsts turpmākais ceļš uz Eiropas Savienību. Bosnija un Hercegovina kandidātvalsts statusu saņēma 2022. gadā, bet nākamajā gadā ES vadītāji atbalstīja iestāšanās sarunu sākšanu. Process tomēr noritējis lēni, jo nepieciešamo reformu ieviešanu kavē iekšpolitiskie konflikti un ilgstoša spriedze starp dažādajām etniskajām grupām.

Etniskās spriedzes un autonomijas jautājumi

Vēlēšanu laikā liela uzmanība pievērsta arī Bosnijas serbu politiskajiem spēkiem, kas pauduši aicinājumus pēc plašākas autonomijas serbu apdzīvotajai teritorijai — Serbu Republikai. Novērotāji pauž bažas, ka pēcvēlēšanu politiskā situācija varētu vēl vairāk sarežģīt valsts pārvaldi un palēnināt tās tuvošanos ES.

Valsts sadalījums pēc kara

Bosnija un Hercegovina joprojām sastāv no divām lielā mērā autonomām teritorijām, kas izveidotas pēc 1992.–1995. gada kara — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, kur dominē bosnieši un horvāti, un Serbu Republikas. Abas teritoriālās vienības apvieno sarežģīta centrālās varas struktūra, kas tika nodibināta ar Deitonas miera līgumu kara beigās.